Khmm, labi, ka es vēl neesmu vīrietis, bet tikai jaunietis. :)
Manis pēc Tev varētu kaut 2 x dienā būt mēnešreizes, tas taču ir tikai dabiski.
Tevi jau ciena par to, kāda Tu esi virtuāli un mazāk virtuāli, es jau nebūtu es, ja nemēģinātu nokaitināt katru, kas man tuvumā. Vai tādēļ es mazāk līdzīgs Tev esmu? Nē, jo abi daram vienu un to pašu - izklaidējamies un komunikējamies.

Tev vai nav laiks dabūt masalas un pienu? Vai tēju ar masalu (briesmīgi skan)? arī droši vien piekristu šamajam pasākumam.

Es šausmīgi gribētu to massalu tieši šobrīd, bet - esmu sagūstīta. Drīz sāksies dižapspriede darbā, un līdz tam vēl kaut kas jāmēģina padarīt (rīta cēlienu esmu sņergājusi, čīkstot par neiederēšanos...)

P.S. No cik gadiem tu būsi vīrietis?

Es nevēlos būt par tādu, lai mani varētu saukt par "Vīrieti", man šis vārds asociējas ar ko citu, ne ar to, ko sabiedrība tajā vārdā mēģina ietilpināt.

Tad, kad es varēšu nelokāmi turēt jebkuru solījumu, tad, kad varēšu pasargāt sev tuvākos no bezmiega, satraukumiem par mani vai manu veselību, tad, kad savam bērnam varēšu pateikt: "Nu ko? Tagad esi pats!"
Tad, varbūt, varēšu sevi saukt par vīrieti.

Par Tavu ieslodzītā stāvokli: Break Free!