Šodien runāju ar darba kolēģi par sievietēm kas ir sievišķīgas. Tu tiki nosaukta kā pirmā. Un es varēju tikai iebilst, ka neesmu redzējis Tevi tamborējam. :)

Eu, nu bet kā viss mainās... acīmredzot, es kļūstu jo vecāka, jo sievišķīgāka, jaunībā mani par sievišķīgu neviens nesauca:) 80 gados es droši sansiegšu savas sievišķības apogeju:) Bet tamborēt gan laikam nepaspēšu iemācīties, tās iemaņas, kas gūtas, skolas laikos darbmācībā tamborējot "pīnīti", jau sen zudušas, bet jaunas apgūt nav bijis nekādas vēlēšanās:) Meža vecis gan vienubrīd bija aizrāvies,- uztamborēja sev bumbiņu:) Es tikai dziļā apbrīnā noraudzījos...