man ar baigi patīk lūrēt logos :)

un kā ir, kad uz tevi skatās? man tīri tā kā vienalga

es kautrējos..

es vairāk kautrējos no tā, ka man patīk lūrēt, nevis no tā, ka uz mani lūr. un man vispār pašai patīk tie cilvēki, kas lūr un novērtē, nevis tie, kas neko nepamana, viņi ir daudz intereseantāki. bet Nīderlande šajā ziņā vispār ir paradīze. tur taču bija tā kaut kāds likums senāk, ka visiem jātaisa ļoti lieli logi un nedrīkst likt aizkarus.

Amsterdamā taču vislabākā izklaide ir braukt vakariņu laikā ar kuģīti pa kanāliem un lūkoties nevis uz tiltiem un arhitektūru, bet dzīvojamo baržu logos. Kā cilvēki, pēc darba atgriezušies mājās, gatavo vakariņas, sarunājas, lasa, skatās Tv, un tās baržas... tur ir gan tādas, kas pilnas grāmatu plauktiem un tādas, kur vismodrenākais interjērs, un tādas, kurās izskatās kā 60-o gadu padomijā. Kaifs.

Manam dzīvoklim logi iziet uz abām mājas pusēm. Viesistaba uz dārzu, bet guļamistaba uz ielas pusi. Pretējā dzīvoklī dzīvo man divas lesbietes, trakoti smukas, tādas sievišķīgas un elegantas. Viņas strādā pie filmām, montējot pa dienām abas. Viņām terase blakus mūsu logam, bet žēl - ziemā viņas neiziet uz tās. Bet pa logu kas uz ielas pusi, tur māja pretīm un pretējā logā divi geju puikas dzīvo, nu ne puikas, bet jau tādi vīrieši. Mums ir žalūzijas, tās bija jau pirms mums. Praktiski mēs viņas neveram ciet, tikai gavgalī, lai laterna nespīd acīs, kad guļam. Vienu vakaru man draugs piegāja pēc dušas kails pie loga, tur pretējais kaimiņš pielipis pie savējā loga, nesaprot šis, ko darīt. Šis izģērbjas, pastāv, tad apģērbjas. Nu jau es ar no attālāka stūra sāku vērot. Interesanti. Tā viņš vairākas reizes izģērbās kails un tad apģērbās. Jautri.
Pie viņiem ir smuki, vienīgi dīvaini ir tas, ka pie sienas ir saimnieka portrets gleznots, un tas izgaismots ar prožektoriņiem, bet kopumā smuki. Un vēl, it kā viņš dzīvo ar kādu kopā, bet neesmu notvēris to otru, šķiet ka tas otrs ir ļoti mainigs, citreiz resnāks citreiz tievāks un vēl ar dažādām matu krāsām. Vēl ir smieklīgi. No viesistabas loga pāri dārzam mums ir kāds kantoris. Izrādās tur ir sockantoris vientuļajiem vecajiem gejiem. Nezinu, kādas funkcijas tas veic, bet darbdienās tur katru dienu cilvēki strādā.

Forši tev tur:)
Man gan visi pārējie logi tikai uz kantoriem iziet, tur nekā interesanta nav. Tikai vienreiz bij gadījums šitāds. Poga tikko bija kameru nopirkusi, nu, gribas iemēģināt un tā. Pieiet pie loga un filmē ārā, tip uz to kantoru pusi, Vienā logā ierauga paziņu, baibu strautmani. Viņa tur nestrādā, bet nu kaut ko dara tai dienā. Pievelk tuvāk, vēl ar roku pamāj, neko. Pēc mirkļa mums zvans no tā kantora: PR kantoris kaut kāds. Kas par lietu!!!!????? Ko jūs darāt!!!!???? Mums te konfidenciāla tikšanās!!!!??? Kā labā jūs strādājat!!!!!????
Knapi izdevās atšūties ar mieru. Sak, aiztaisiet tak žalūzijas, ja jums tur viss tik slepeni, johaidī.

Jā, un vēl, varbūt labprātāk kā veca sieviete es būtu jauns gejs, bet ar vecu geju es gan nemainītos, man liekas, viņiem iet grūti, vēk grūtāk kā vecām sievietēm, ne

Ja man piedāvātu kļūt vai nu par vecu geju, vai par vecu sievieti, es nudien nezinātu, ko izvēlēties.

Tas nu mums ir kopīgs - abiem nav izvēles.

Man šķiet, ja laimīgu dzīvi esi dzīvojis tad ir vienalga vai esi veca sieva vai vecs gejs. Tāpēc laikam neatbalstu tos īdētājus,jo paši taššās no savas nelaimības, tik dikti patīk, ka citi žēlo un kaifo no tā. Viss dīvainākais ir tas, ka laime ir paša cilvēka izvēle

Laikam jau pasham jaanodziivo, lai vareetu par to spriest.

Man liekas, ka bez aizkariem dzīvot - tas ir šausmīgi.
Ne tu cilvēks pliks pa māju vari pastaigāt, ne pamīlēties, kad ienāk prātā.
Man logiem priekšā ir biezi aizkari un vēl žalūzijas.

Dānijā, ejot pa tām šaurajām ieliņām vakaros, gribējās tā kautrīgi nolaist actiņas un fiksi tipināt garām. Jēziņ! Visu māju var pārskatīt!

Nez, varbūt man kādi kompleksi vai.
Varbūt vienkārši gribas kontrolēt to, cik daudz no manas dzīves citi redz.

Ai, nē, es gan neciešu aizkarus. Kā ieslodzījumā jūtos.