kādu vēstulīti jau varētu sarunāt - tieši Tev un ieskatu vecās dienasgrāmatās un laika plānotājos arī :)

Tas ir kā - man? Tipa Tu man uzrakstītu?:)

Jā - uz īsta vēstuļpapīra, ar savu mīļāko smalko pildspalvu, ieliktu piemērotā konvertā un uzlīmētu marku ar putneļa bildi :)

Nu tad raksti: Brīvības 40-16, LV 1050:)

Sarunaac. ir kaut kas, ko tu sīkāk gribētu zināt ;) ?

Nē:) Interesanti jau ir tieši tas, ko saka, nejautājot:)

Nesolu, ka ātri...

laiks iet nemanot

skaisti

Labrīt:)

čau, mīļais Roni! :)

dzīvs? :)

dzīvs, dzīvs :)

Labrīt gan, meitenes un zēni;)
. . .
kad rakstu ar (pild~)spalvu, bieži izskatās, it kā procesā būtu aktīvi līdzdarbojusies kazas kāja. Man nav nekas pret kazām, un kājas arī man visādas patīk, bet nu besī, ka rokraksts ir tik ļoti "jūtīgs" un atkarīgs vairāk ne no manis, bet gan no instrumenta. ō, savukārt gadās arī tādas pildspalvas, kas tik viegli iegulst starp pirkstiem un kuru ats†ātās zīmes, līknes un līnijas ir tik smeķīgas un seksīgas, ka prieks. vieglaak salasiit, galnais, arii.
iešu nu sameklēt sev īsto pildspalvu. varbūt pat divas.
tur, rakstāmlietu nodaļās allaž ir mazas izmēģinājuma papīra lapiņas. mani vienmēr mazliet pārsteidz tas, ka vairums "jauno pilotu" uzvelk tikai kādu ķesi vai stresaini pastrīķē ar rakstāmo pa jau iepriekš sastrīķētu papīra virsmu, tipa, lai pārbaudītu, vai tā piltene VISPĀR raksta. nē, nu pacelt olu kastes vāku un nočekot, vai tu nepērc kādu iesprāgušu pautiņu, ir ok - tomēr no rakstāmā es labprāt sagaidu ko vairāk par klaju funkcionalitāti. tad nu es izdancojos rittīgi pa tām lapiņām. pēdējoreiz to darīju pirms gada pusotra. runā, ka berga bazārā esot labs rakstāmlietu veikals. izlemts. dadzeršu tēju un iešu uz blind date ar savu jauno pilteni.
...
Paldies, Ronīt, par balli. Vairāku baļļu sistēmā mēs tai dodam visas vairākās balles, it īpaši par pirti un baļļošanos Upē:)

jē!
un ieliec tos dzejoļus cibā, lūdzu, ko Tu lasīji, bija baigi labie

kad šitā palūdz un uzslavē, baigi grūti atteikt:))

:)

jā, un tad Tu redzētu, ka mūsu robežas ir tik nenosakāmas. :)
uz postit lapiņām, grāmatu malām, vēstulēs, dienasgrāmatu lapās, jūras smiltīs - katru reizi citi. Vismaz man tā. Kaut kāds vienots rokraksts - gandrīz neiespējams. Un tas, kas uz čekiem vai uz kredītkartes, vai pasē - vienmēr tāds, ka kauns. :) Un dienasgrāmatās, kad gribas rakstīt skaisti, tad arī sanāk tā, ka kauns.
Vispār, kad piedomā, tad kauns. :)

Labrīt! :)

Bet tas tik pašam ir kauns. A citus redzēt ta interesanti:) ka citi ir tādi paši cilvēcīgi...

Kārumniece:)

ļoti labi ir uz papīra salvetēm,
labākās mīlestības vēstules
un piemēram tagad man te tāda nošmulēta salvete:
Ska. 1..4
Regejs ..3.

es netieku gudrs - kāpēc tas tevi interesē?

redzot manu rokrakstu, lielākā daļa cilvēku, nu tie, kas sveši vai nemīļi, otreiz vairs nevēlas redzēt, jo izlasīt nevarot neko. un tad vēl darbā saka: raksti ta' labāk drukātiem burtiem. uzrakstu, un arī uzacis rauc. bet mierina, ka neglīti neesot,hih