The first day of the end of your life.

bet, ja nopietni, tad man šķiet loģiska kļūda uzskatīt, ka pēdējo dienu vajag izbaudīt. izbaudīt vajag priekšpēdējās dienas, lai pēdējā dienā būtu, ko atcerēties :) laime jau visbiežāk ir tikai atmiņas par kaut ko labu. jā, pēdējā diena jāatstāj rezervē

Ne-e, laime ir, kad gribas paust "mirkli, apstājies". Atmiņas ir tikai atmiņas.

Jā. Atmiņas ir tikai atmiņas. Taisnība. Kā "Stundās". Laime ir tas mirklis.

Es gribētu būt pietiekami mierīgs, lai pēdējo dienu pavadītu mierā, pārdomājot nodzīvoto un reflektējot par to, vai tālāk kaut kas būs vai nebūs.

Pēdējā diena man liekas druksu par vēlu tādiem nolūkiem.

:)
Es jau nesaku, ka to nevajag darīt arī citreiz, bet man liekas, ka pēdējā dienā tam būtu vieta. Taču katram jau savs :)

Nu ja. Un Tu jau nevarēji zināt, ka es to pēdējo dienu šeit biju domājusi pavisam citā nozīmē, pārnestā... kad tu zini, ka kaut kas brīnišķīgs beigsies, ātrāk nekā Tu vēlētos. Un, kas muļķīgi, ar savām domām par to šīs beigas tuvini.

Viss beidzas. Tu tam, visticamāk, nepiekritīsi, bet - par laimi.

Sliektos teikt, ka viss kā reizi turpinās. Mirklis neapstājas.

Dīvains priekšstats par mani. Es visa sākumā vienmēr jau domāju par beigām. Tā ka pašai riebjas.

Cilvēki ir dīvaini, tādēļ neizbrīna, ka arī cilvēku priekšstati par cilvēkiem ir dīvaini.

man ar' shaada liga..