* * *

12.11.04 14:51
Gribētos citēt kādu gabalu no Išiguro "Dienas atlikušās daļas" pēdējām lappusēm, bet nevar, nedrīkst,jo, pirmkārt, tie vārdi un tās domas ir tik vienkāršas, tik vienkāršas, ka, neizlasot visu grāmatu, tās nedarbotos, jūs tikai nobrīnītos vien, par ko es te, kāpēc... un vēl - nedrīkst sabojāt jums grāmatas lasīšanu, lai gan nav jau nekāds krimiķis, un nekāda tāda atrisinājuma nav beigās, tikai tā vienkāršā atziņa, fakta konstatācija, ja gribat. Un vispār. Visa šī grāmata ir tik vienkārša, jā, tāds vienkāršs stāsts, tieši tāds, kādu es ilgi gaidīju, kā man apnikuši tie paradoksi, samudrītās idejas, vārdu spēles, dziļi paslēptās jēgas un nozīmes. Vienkāršs stāsts. Vienkāršs. Es tīšām atkārtoju šo vārdu, nerūpējoties par stilu. Vienkārš stāsts par kādu dzīvi.
Un ir tā, ka tagad negribas neko lasīt, lai iespaids nezustu, paņemu šo un to, neceļas rokas lapas šķirstīt. Acis bēg.
Ai, un kur nu vēl rakstīt.
5 raksta piebildīšu

12.11.04 15:05
Tur jau tas ir. Ka izdodas kādam uzrakstīt to, kas liekas tik vienkāršs, ka citam nemaz ne roka, ne mēle neceļas
piebilst

12.11.04 15:18
drīkst pierakstīties rindā? :)

es varētu kaut kā tikt šodien / rīt līdz tevīm, atdot džinu...un, nu tā :) man ir vēl viena brīva nedēļa, ko lasīt, lasīt un lasīt :)
piebilst

12.11.04 15:36
Jā, vari, vari, bet to es nupat šodien Pogai iedevu, bet viņa, droši vien, ātri izlasīs. Bet par tikšanu līdz manīm, tad laikam labāk rīt, es šodien kaut kā aplam slikti jūtos.
piebilst