Es arī neko nejutu. Viss notiek, bet es nepiedalos.

Pirmajā reizē es arī nepiefilmēju. Bet to otru gan labi sajutu.

šovakar zvanīja kolēģe. pēdējā laikā darba dzīve man, maigi izSUCKoties, balansē uz ānusa malas, tādēļ brīdi pārliku, vai tiešām vēlos dzirdēt, ka birojs, piemēram, ir nodedzis. ziņa izrādījās vēl pārsteidzošāka: "Klau, tu tomēr vēl neesi Galīgi nojūdzies!". PAUZE, dabīgi - un galīgi ne no sērijas tad-apstājās-laiks-un-telpa-uz-lūpām-man-tava-elpa. "Tikko pa teļļuku teica, ka esot.. utt"
mēs, redz, arī sēdējām mītiņā, viņa man klāstīja droši vien kaut ko svarīgu, kad spēji sareiba galva un es krēslā izpildīju vēderdejotājas cienīgas figūras. "man šķiet, ka es jūku prātā. laikam jāsauc ārsts"

Jā, nezin kāpēc pat vienā telpā daži cilvēki esot jutuši, citi ne

vai ne?
es biju vienīgais no padsmit... vairāk putras jāēd, un vispār jāsāk ēst brokastis pirms astoņiem vakarā