- 7.9.04 17:09
- Frīdvalds Karogā raksta spoži un asprātīgi, es pat ļoti daudz kam varētu piekrist, - vienīgais trūkums, ka nav skaidrs, kā un kur šajā pilnīgi bezcerīgajā latviešu prozas situācijā sevi pozicionē pats Frīdvalds. Un vēl gribētos vairāk konkrētības. Ja autors apgalvo: "... un es to (t.i.visu slikto - iestarpinājums mans) varu teikt par gandrīz visu literatūru, ko saraxtījuši mani tautieši laikabiedri", tad būtu taču nosaucis vārdā tos, kuri atrodas taipus gandrīz. Jo apgalvojums, ka "Zaļā gaisma tiek dota vai nu monumentāliem psiholoģiskā reālisma vaļiem, vai arī textiem, kuros pablāvs domas stariņš maldās bezizmēra teikumu un pārsmalcinātas (drīzāk gan vienveidīgas) tēlniecības noliktavās" liek domāt, ka kaut kur trotuāra malā pie sarkanās gaismas bezcerīgi mīdās pulks latviešu Viljamu Berouzu, Kenu Kīziju, Lidiju Lanču u.c. Vai varbūt tur mīdās tikai viens?
- 17 rakstapiebildīšu
- 7.9.04 17:35
-
Jā, arī man, pārfrāzējot tautā iemīļoto tecienu, gribējās iesaukties: ja jau esi tik gudrs, parādi tekstu:)
- piebilst
- 7.9.04 17:39
-
ir jau redzēts
- piebilst
- 7.9.04 17:44
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
daži no tiem, kas ir "čūska azotē", ir tīri forši, oriģināli, spilgti, gļukaini, bet palasot pēdējos, tos kas piebāzti ar neori'gin'alu ņirgāšanos par Eirovīzijām un prastu ierēkšanu par neglītām un nelaimīgām sievietēm, kas parasti panesaas vairākiem džekiem sadzeroties, liekas, ka viņš savam pilsoniskajam sašutumam par meinstrīmu ļāvis ņemt virsroku pār talantu.
- piebilst
- 7.9.04 17:52
-
Man ar daži ir patikuši, piemēram "dzīve ar Loru Kraftu" (dies pas, tas taču bija viņa, vai ne?). Es tikai negribu pieņemt "gļukainumu" par literatūras pamatpazīmi.
Taču pilnīgi piekrītu Berelim, ka "būtībā runa ir par universālu kultūras likumsakarību: literatūra top uz "vienīgās un īstās" literatūras maliņām kā "neliteratūra" - kā teksti, kurus attiecīgajā laikposmā vai nu vispār neņem nopietni, vai tikai garāmejot uzlūko kā visādu īpatņu darinājumus".
Tomēr, ja nebūs viduča, nebūs arī maliņu. Un daudzi, kuri rakstījuši uz maliņām, ir iedvesmojušies un jūsmojuši par vienu otru sava laika vai pagātnes "viduča" rakstniekiem.
Jā, un kas vēl svarīgāk - ne viss, kas top uz maliņām, pēc tam izrādās literatūra, maliņas pacieš visu. - piebilst
- 7.9.04 17:48
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
beidz. tas raksts ir garlaicīgs. cik interesanti man te dzīvojoties skatīties uz baru talantīgu cilvēku, kas tā vietā, lai sēdētu mājās un rakstītu, visu laiku patērē, lai pateiktu, ka tendence ir sūds un ka viņi ir ārpus visa. viss lielais bars, visi kopā, viens ārpus otra, neviens neiesaistās, distancējas, aiziet no publiskās dzīves, beigās vairs nepaliek neviens, no kā aiziet un no kā izstāties.
- piebilst
- 7.9.04 17:53
-
ai jā, tā aina ir komiska brīžam, man šausmīgi nāk smiekls
- piebilst
- 7.9.04 17:55
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
t.ii., tendence vairs nepaliek
- piebilst
- 7.9.04 17:54
-
Ai, bet problēma jau vispārzināma. Kaut kur šitas pats, Stogoffs par to izteicās - pilna pasaule rakstnieku, kas nekā neraksta. Un neviens lāga neatceras, kad kaut ko pēdējo reizi rakstījuši. Tādu kā Viktors Jerofejevs. Tik staigā apkārt un muld apkārt.
- piebilst
- 7.9.04 18:01
-
A pamēģini kādā citā jomā tāpat. Nu kaut vai - galdnieks. Vai nezinu - lopkopis. Jau gadiem nebūtu kādam koka gabaliņam pieskāries. Vai lopu redzējis. Bet staigātu apkārt un prātotu, kā pareizi vajadzētu un kā būtu. Un kā nodarbošanās vienmēr būtu minēta galdnieks. Vai lopkopis. Kas šādā salīdzinājumā liekas nepareizs un aplams? Tas, ka rakstīšanu salīdzina ar darbu. To tik ne.
- piebilst
- 7.9.04 18:03
-
Nē, citādi.
Smieklīgākais ir, ka mūsu margināļi par katru cenu mēģina ieņemt un aizstāvēt tādu oficiālu un atzītu margināļu statusu. Čuķ ne apliecību.
"es jau neeeesmu tāds kā visi citiciticiti..." - atceries dziesmiņu?
Bet tie rietumu autori, kurus gan Frīdvalds, gan Berelis savos rakstos piemin, vienkārši dzīvoja un rakstīja. Kā prata, tā dzīvoja. Varbūt savā starpā par šo to paņirdza, bet dūres vicināja krogos, ne sevis nicinātos žurnālos. - piebilst
- 7.9.04 18:41
-
jebkurā gadījumā jebkādā situācijā ir nepieciešama opozīcija un kautkāds dumpis. nožēlojami gan kļūst, kad tas iegūst galma āksta titulu - ķipa "redz kāds pie mums plurālisms - katras var izteikt savu viedokli". manuprāt tikai tāpēc arī viņu drukā Karogā
- piebilst
- 7.9.04 19:24
-
Un vēl es nesaprotu. Kas tā par tizlu indevi pie tiem latviešu rakstniekiem. No vienas puses ieņemt noliedzēja pozu, bet no otras - pašsaprotami spiesties kaut kādos baros, izdomāt teorētiskus pamatojumus un kolektīvi uzmest lūpu. Lūk, tur Karogs, tur RS, bet te - mēs, visi baltā. Nu kas tie, pie velna, par mums. Katrs taču raksta atsevišķi, pat ja guļ vai mostas vai ceļas vai krīt kopā. Un tas, šī rakstīšana, uzrakstītais, arī ir vienīgais, par ko būtu vērts runāt.
Starp citu, man ir tāda tante. Viņai mājās iegājies teiciens "iet pie leišu rakstniekiem". Vai zināt, ko tas nozīmē? Iet uz poda. Jo daudzus gadus viņiem atejā uz plauktiņa stāvēja vairākas neviena nelasītas un laikam pat neatšķirtas lietuviešu padomju rakstnieku grāmatas. Lasījis neviens nebija, tomēr priekšstats visiem bija izveidojies. - piebilst
- 7.9.04 20:28
-
Aber ļaujiet šoreiz par jums pasmīkņāt.
Savādāk kaut kā negodīgi sanāk, ka vīpsnājat tikai jūs (kad es jau atkal satraucos par vietējiem socekonomiskajiem idiotismiem).
"Gandrīz visu" nav doma, bet gan emocija, tā kā nav ko krist ūmastē, kā teiktu prezidente.
Un vispār. Neesat piedomājuši, ko dažs labs par zudušo laiku dabūja dzirdēt? Tas ir tik ļoti normāli, ka vairāk pat būt nevar. Bet jums te akurāt deguns gaisā, papēdis grīdā, un sekste trīc. - piebilst
- 7.9.04 21:59
-
par ko nu kurš:)
- piebilst
- 7.9.04 21:53
-
Man Frīdvalds ir ieksh 'gandriiz'. Un Berelis ir. Labi, ka vinji ir latvieshi.
- piebilst
- 7.9.04 22:00
-
paga, Tu laikam bišķi aizšāvi garām. Iekš "gandrīz" ir tie pelēcības. Spožie ir taipus:)
- piebilst
- 8.9.04 16:54
-
spozhie ir taas zvaigznes :)
- piebilst