* * *

12.8.04 01:01
Gulējām trijatā jūras krastā ar galvām kopā un vērāmies zvaigznēs. Es redzēju vismaz divdesmit. Debesīs vispār pilnīgs bardaks. Tikai Greizie Rati tā mierīgi stāv. Uz tiem neskaties, - saka Poga, - tie nekritīs.
Vairums krītošo zvaigznīšu ir sīkas, bet gadās arī pa treknai un spožai, ar kārtīgu asti. Krīt tik ātri, ka grūti paspēt ko ievēlēties. Tomēr trīs lietas es ievēlos, un ne jau sev vienai. Vairāk man nevajag.
Pa starpu nāca īsziņas, arī kā krītošas zvaigznes, juceklīgas un pretrunīgas. Es lēnām beidzu apvainoties uz sūtītāju.
7 raksta piebildīšu

12.8.04 01:12
aah es par taam mazajaam bez astes nevareeju saprast - vai taas arii skaitaas, ka kriit, ja taa mieriigi sliid :)
piebilst

12.8.04 01:14
Nē, tie, kas slīd, ir sputņiki un lidojošies šķīvīši, mazās zvaigznes arī krīt. ātri, tikai ceļš viņām īsāks, pašas mazākas un blāvākas, astītes kā diedziņi, čiks un bija.
piebilst

12.8.04 01:18
jā, tiešām kaut kā baigi ātri krīt tās zvaigznītes. bija cerība, ka kritīs ilgi un grandiozi - tā lai var paspēt savēlēties, bet nikā.
piebilst

12.8.04 01:35
Es uzkāpu uz jumta. Pūta vēs vējš. Apkārt tumsa vien. Tād es ieraudzīju viņu - lielu, lielu kūpoši-krītošu zvaigzni, un ievēlējos savu kvēlāko vēlēšanos. Mazās ar krita, bet tās jau tādas ikdienišķas šķita.
piebilst

12.8.04 09:11
Man bija tikai mākoņi, bet es vienalga ievēlējos. Vai tad man tā zvaigzne obligāti jāredz? varbūt pietiek ar to, ka krīt;)
piebilst

13.8.04 16:26
es arii divas naktis pavadiiju zvaigznees skatoties. krita miljoni, bet veeleeshanaas tikai divas. viena piepildiijaas, par otro = redzees. man arii vairak nevajadzeetu. debesis kaa baltiem putekljiem izskatiijaas, tik briinumjauki...
piebilst