- 19.5.04 07:38
- Tu paņem uz nakti blakus gultā bērnu, tas tāds bonuss (viņam, ne man), un tad viņš septiņos prasa vai nau jau astoņi, bet, nē, nav, guli, bļin, un tkko tu aizmiedz, 7.15, viņš aizspiež Tev degunu, jo tu krācot. Pie tam es nemaz nekrācu. Un es tā gribēju izgulēties.
Un tagad viņš vienā mierā guļ. - 6 rakstapiebildīšu
- 19.5.04 08:28
-
Hehehe, sasmējos (-; Šitais man atgādināja šādus tādus notikumus nesenā pagātnē, kad es tāpat kā Tavs bērns, grozījos uz riņķi un prasīju cik pulkstens brīvdienas rītā, cerēdama, ka deviņos jau varēšu celties (((-;
Bet nu labs kas labi beidzas - esmu šobrīd iemācījusies arī gulēt līdz pusdienām (-; - piebilst
- 19.5.04 09:14
-
Jopcikcuja stasti
tas tak baigi miili..:)))
- piebilst
- 19.5.04 09:31
-
:)
es jau teiktu ka 7.15 ir vēl neko.... - piebilst
- 19.5.04 09:52
-
Mans puika nāk pie manis tā ap 4:30 "Mammucīt var es tev blakus pagul''ešu", palien zem segas un sāk dauzīties ar kaķi, tad pēc sabāršanas iemie. Pamostas 7:00 un sāk atkal. Parasti tā ap 7:15 es nolemju, ka nu jau vairs nav vērts mēģināt aizmigt un ceļos. Un kolīdz es no gultas ārā, tā viņš saldi čuč.
Varbūt tas visiem bērneļiem tā? - piebilst
- 19.5.04 10:30
-
Oi, manējā arī tāpat - visu nakti man viņas kājas bez maz mutē sabāztas, visu laiku vecāki tiek bukņīti un stumdīti, jo viņai vietas neesot....
- piebilst