ululate's Journal

6:32pm: ik pa laikam es esmu tiešām briesmīgs cilvēks, un mana dzīve ir kļuvusi absolūti nesaprotama

10:58am: Man šodien bija paredzēta redzes korekcijas operācija, bet 2dien obligātais tests (mans pirmais covid tests ever) atnāca pozitīvs. Man ir 0 simptomu, nekas nekaiš, turpinu strādāt, bet sēžam visas tagad izolācijā, grūti saprast, kāda tagad pareizā turmpākā rīcība.

4:59pm: par spīti tam, ka 20 gadu laikā šie ir pirmie ziemassvētki, ko es pavadu viena ar bērniem, nav tik traki. nopirku meitenēm superīgas dāvanas, vispār šogad pirmo reizi dzīvē dāvanu sarakstu sāku ar sevi un tas bija visgarākais, iepriecināju sevi visos iespējamajos veidos - pēc riekstu cepumiem smaržojošs body mist, superkolosāli legingi, ķermeņa birste un visādi izcili smaržojoši losjoni un tā tālāk.

atskatoties uz šo šausmīgo gadu, man šķiet, ka vislabāk jutos pavasarī, kad piedalījos darbiņā mūzikas konkursā, un rudenī, kad pieaugušo mācībās izvēlējos skaņu signālus liepājas universitātē. tāpēc mana lielākā dāvana sev būs midi kontrolieris un studijas austiņas. nākamnedēļ atvaļinājums, domāju no sirds izlīksmot. man nenormāli patīk pašai klausīties, kā es dziedu. es jau esmu sacerējusi vienu dziesmu affirmative rave stilā un tā saucas my troubles are incredible but they dont fuck my mind.

3:11pm: nevaru vien nopriecāties, ka paņēmu šonedēļ atvaļinājumu un karstuma dēļ vnk vāļājos gultā ar aukstu alu

3:08pm: code is life itself
deadlock occurs when two threads are waiting for each other

11:32am: sorī, sapņu ieraksts
es ļoti reti atceros savus sapņus. bet ja atceros, tad tur ir kāds no šiem scenārijiem:

a)es piedalos kkādā paralēlās dimensijas dzīvē, kur vnk izmanto manus resursus kkādiem man nezināmiem mērķiem. citreiz ir tā, ka uz mani nīgri skatās un saka, kamōn, mums te viss kavējas, jo tevis nebija. tikko pamodos no šāda veida sapņa, viss ķermenis savilkts un notirpis un sajūta kā atgriežoties no tāla ceļojuma. reāls mentālā resursa izmantošanas scenārijs, apmēram - mēs tevi ieslēgsim mūsus aplī un drusku izmantosim, bet pēc tam līdz nākamai reizei vari turpināt savu niecīgo cilvēka apziņas dzīvi.

b)es dzīvoju mājā, kas knapi turas kopā, parasti grīdas ir caurumainas, pašas mājas izteikti šķības un sagāzušās, lai iekļūtu mājā ir jākāpj pa šaubīgām kāpnēm vai jālien caur tuneļiem un lūkām, to visu pavada nepārejoša wtf sajūta, bet kā jau sapnī nav īsti iespējams saprast, tieši kas ir par vainu un kas nav kārtībā.

c)es lidoju lidmašīnā, kas savu rūtu izvēlas caur pilsētu, mēs lidojam zem tiltiem, gar mašīnām un cilvēkiem, t.i., piedalamies parastā satiksmē, tikai es esmu lidmašīnā

d)manas kontaktlēcas ir tik lielas kā pusdienu šķīvji un man viņas ir jādabon acīs, balansēju uz pirksta tādu milzu ļurekli un mēģinu iebīdīt acī, šis ir reāls pain in the ass un ir atvieglojoši pamosties

4:48pm: kopumā nesaprotu vaimanāšanu par zeķēm zandalēs, man daaauuudz pretīgāk šķiet redzēt, hm, kā gan tādas kurpes sauc latviski, wedges - it kā augstpapēdenes, bet visa tā zoles daļa ir aizpildīta. vnk ārprāts, ne apavi, nudien ļoti drausmīgi un jā, man deg acis šī veida kurpes redzot.

3:45pm: raudošā darbnīca

2:22pm: es tomēr tiku pie lielas jasmīnu kaudzes, kas šajā tveicē smaržo vienkārši apbrīnojami, kā vispār kaut kas tik salds un reibinošs šajā pasaulē ir iespējams

grūti gan saņemties un nedomāt par auksto alu ledusskapī un turpināt cītīgi klabināt test data par kredītu procentiem, aarrgghhhhhh

4:49pm: kolka-dubulti sliktā puse ir tā, ka neko citu vairs negribas, ikdienas dzīve neinteresē un pilsēta vispār sūds. gribas tikai jebļīt pa takām, pakrist sūnās, kad iekiko nogurums, un tad atkal aidā pa takām.

5:08pm: šodien iemācījos sasiet neatsienošos mezglu. nākamnedēļ kolka-dubulti, ja nu līst, tad varēšu taisīt telti no lietus pončo (noskatījos dažus pamācību video jūtūbā) un atsiet ar šiem neatsienošā mezgla striķīšiem.

pagaidām izskatās, ka šogad neies ne tuvu tik karsti un plūstoši kā pagājušajā gadā.

3:22pm: izgāju caur lielveikalu - kkāds trakums, dāmas spieto, uz pielaikošanas kabīnēm rindas, pie kasēm rindas, kā aptrakuši

bet nu es arī varu atzīties, ka nopirku sev džungļu džeinas kleitu, ļoti piedauzīgu, haha, šī sutoņa mudina uz leoparda rakstiem

1:26pm: skumjš kā apmaldījies delfīns vai drīzāk valis, kas peld caur pavasari, pūšot drūmas šļakatas

10:12am: protams, ka matu krāsa uz pasaules šausmu fona ir sūds, bet

rādīju frizierei bildi ar platīnblondiem matiem, kam pie saknēm kādi 2cm ir tumšāki, likās, ka visu saprata. rezultātā "ietonēja" pusgalvu melnu, atstāja pleķaibu pieri (ar ko tik neberzu, nenāk nost) un pašus matus nokrāsoja sirmus. gāju pie friziera vnk uzlabot garstāvokli, ir taču pavasaris blabla, lai kaut kā aizgaiņātu skumjas... reāli pretīgi redzēt sevi kādā spogulī, paldies, frizierīt.

1:50pm: stāvot rindā uz bankomātu, piesitās viena vecenīte "es esmu tik nikna, es esmu tik nikna, es piesaucu visvareno. oi, atvainojiet, jūs lasat telefonā, bet te jau rindā tāpat nav ko darīt. es ienīstu tos datorus, neko nesaprotu no visiem tiem kodiem. lai atriebj, lai atriebj! šitas viss jau no āža kājas. vai jūs esat katoliete? šitie bankomāti jau tikai no āža kājas nāk. es piesaucu visvareno, lai atriebj!"

5:42pm: ārprāts, kā daži labi notikumi paceļ un bedres vietā liek plūst saulei. guļu gultā un fiziski jūtu, kā no manis staro prieks

5:20pm: man ir jaunas skriešanas kedas, izcili skaistas, bet ārā faking līīīīst, sēžu savās debeszilajās kedās un drūmi veros pa logu

visādi citādi apģērbu ziņā es esmu trū zeroveistere, principā patīk drēbes valkāt, kamēr sairst. šobrīd man ir džinsi, kas agrāk bija vecākajam bērnam, bet viņai apnika un tagad es cītīgi valkāju, vakar saplīsa uz dibena un šodien es viņus tāpat uzvilku

8:57am: korķu darināšanas meistarklase

2:30pm: zem mana dzīvokļa ir mūzikas instrumentu veikals. nevar īsti saprast, vai tur notiek nodarbības vai pārdevējam garlaicīgi, vai arī talantīgie pircēji izmēģina instrumentus, bet man nenormāli patīk, ka līdz manīm ik pa laikam atskan brašas ģitāras un bungas

ja guļ gultā un lejā spēlē elektrisko ģitāru, tad skaņa iet caur ķermeni, aaarghhh

12:53pm: cita vieta, kur es varētu viena aizbraukt, ir web summit novembra sākumā lisabonā. beibēm pieejamā zemākā cena par ieejas biļeti ir 42 eur, džekiem - 425 eur. nez, vai mans mazais igauņu stārtaps man apmaksātu tādu izklaidi.

10:38am: šajā darbiņā tik bieži izgaist vārdu nozīmes, bet arī atrodas piemirsti vārdi. piemēram, ķircināt. kas tas vispār par vārdu. un kamēr to pievieno visos iespējamos locījumos, tikmēr jau sajūta kā ķirzakcilvēkam ķircim, ķirulīīī, ķirci-ķirci-ķirrrrr.

9:58am: visu šo februāri esmu bijusi kā tāda žēlsirdīgā māsa, bet tā laikam ir tāda lieta, ko es labi māku, - rūpēties.

krustmātes vīrs atkopjas pēc smadzeņu audzēja operācijas, pati krustmāte no pārdzīvojumiem arī saslima un neviena cita rada rīgā viņiem nav, tāpēc uz slimnīcu braucu es. sākumā stundām ilgi uzklausīju pārdomas par izlekšanu pa logu utt (vispār ārprāts, ka tur nav pieejams pat maksas psihologs), bet kopumā jau tās tādas fizioloģiskas rūpes, pārvilkt zeķes, palīdzēt nomainīt apakšbikses... slims cilvēks paliek kā bērns, es vedu viņam kārumsieriņus, ko viņš aprij momentā, vakar minūtes laikā izēda selgas cepumu paciņu, atzīstot, ka krustmāte neļaujot ēst šos cepumus, bet tā taču bērnības garša. un viņš man patiesībā ir pilnīgi svešs cilvēks, viņi apprecējās, kad es jau biju prom savā dzīvē. nu jau it kā ir labāk, bet tūliņ sāksies ķīmijterapija, un es tā saprotu, ka tas nudien nebūs viegli.

kamēr es tur braukāju, blakus gultās ir nomainījušies visdažādākie cilvēki, arī vairāki tā saucamie bomži, kuri tur guļ pliki vienā pamperā un gārdz, pār gultas malu pārmetuši tievas kājas ar gariem, melniem nagiem, un ēdienreizēs kāri izlaiza slimnīcas ēdiena traukus.

3:40pm: eksistences balvas laureāti

4:05pm: šodienas līksmes moments bija vārda shit daudzveidīgo sinonīmu pievienošana sarakstā, jo robotam taču ir jābūt gatavam troļļot pretī

12:45pm: biju uz darba interviju un pēc tam nesākās totāls izmisums, drebuļi un bedre, tas vien jau ir saksess