- 18.4.04 18:58
- Un ko jūs domājat, ja vispār domājat, par autoru dzimumpazīmēm?
- 11 rakstapiebildīšu
- 18.4.04 19:00
-
proud to be peevish
Nožēlojam, ka Cibā nevar redzēt sekundārās dzimumpazīmes ;P
- piebilst
- 18.4.04 19:07
-
Es domāju, grāmatās arī vajadzētu, uz aizmugurējā vāka vismaz. Tie vārdi, uzvārdi, īpaši ārzemnieku, dažreiz ir tik maldinoši. Japāniem, par piemēru. Un citiem arī.
Bet vispār es vairāk domāju par teksta, nevis autora dzimumpazīmēm, identificējot tekstu ar autoru. Taču, kuš, nesāksim par to runāt, es tikai pajokoju. - piebilst
- 18.4.04 19:24
-
proud to be peevish
Nu, vispār teksta dzimumpazīmes ir gana incanta lieta :)
- piebilst
- 19.4.04 22:38
-
bija viena grāmatiņa, kuras autora vārds man likās vīrieša vārds .. pēc tam lasu grāmatiņu, a tur veltījums - manam vīram .. sākumā apjuku ;)
- piebilst
- 19.4.04 00:15
-
Ho!
- piebilst
- 19.4.04 10:07
-
Hehe :))
- piebilst
- 19.4.04 20:21
-
Grrr
īlenu maisā nenoslēpsi, principā.
kaut gan, ja tā padomā, nav nemaz tik viennozīmīgi, tikko mēs pieķeramies kādai konkrētai grāmatai. - piebilst
- 19.4.04 20:42
-
Ir sieviešu sarakstīta literatūra, ko nekādi nevar noturēt par vīrieša rakstītu, un otrādi. Bet ir arī izņēmumi. Tikko izlasīju Iana Makjūena "Piedošanu". Un dīvaini, lai arī tur tik stipri un detaļās precīzi aprakstīts karš un vīriešu izjūtas, karaspēkam atkāpjoties, nāve, asinis, strutas un tā tālāk, - visu laiku škita, ka autors ir sieviete. Un ne tikai tāpēc, ka galvenās varones - arī spilgtākās - ir sievietes. Bet grāmata spēcīga.
- piebilst
- 19.4.04 22:41
-
autoram nav dzimumpazīmju
- piebilst
- 19.4.04 22:43
-
ā, tas lai viņus varētu atšķirt no ne-autoriem:)
- piebilst
- 19.4.04 22:46
-
;))
- piebilst