* * *

19.4.04 20:42
Ir sieviešu sarakstīta literatūra, ko nekādi nevar noturēt par vīrieša rakstītu, un otrādi. Bet ir arī izņēmumi. Tikko izlasīju Iana Makjūena "Piedošanu". Un dīvaini, lai arī tur tik stipri un detaļās precīzi aprakstīts karš un vīriešu izjūtas, karaspēkam atkāpjoties, nāve, asinis, strutas un tā tālāk, - visu laiku škita, ka autors ir sieviete. Un ne tikai tāpēc, ka galvenās varones - arī spilgtākās - ir sievietes. Bet grāmata spēcīga.