- 24.4.03 23:20
- Pus dienas laikā no diviem bērziem satecēja pilna 20 litru kanna sulas.
Palika auksts, sacēlās vējš, izdzenāja mākoņus.
Indonēziešu vēja stabule trokšņo, naktī neļaus gulēt.
Pie izgāztuves aizdegās mežs, atbrauca uzgunsdzēsēji, nodzēsa. Mēs neko nemanījām, jo vējš bija uz otru pusi, tikai novakarē aizbraucām paskatīties. Vietām vēl kūp. Melns mans baraviku ceļš.
Trakie no "boteriem" uzaruši lauku pie jūras. Taisīšot tūritu mājiņas. Nezinu, kāpēc nevarēja tās mājiņas uz sūnām būvēt. Pie viena pāraruši arī ceļu, pa kuru mēdzu braukt pie kaimiņienes. Tas ceļš, redziet, neesot servitūta ceļš, nafig ceļš vispār, viņiem tur būs mājiņas.
Braucu pa arumiem.
Trakais pats aizbraucis uz Zviedriju ar kļauzu un izēdis savu čomaku no ienesīgās zviedru pakalpiņa vietas (zviedri te īrē bijušo pionieru nometni saviem zviedru pionieriem).Aizsllēdzis nometnes vārtus, atslēgu savācis. Kad bijušam čomakam no teritorijas jātiek ar savu autiņu ārā, viņam nākas vārtus izcelt no eņģēm.
Veikals arī aizklapēts - tikmēr stučīja amerikāniete par vadītāju, kamēr savu panāca. Tagad autoveikals, vienreiz nedēļā.
Labi, labi gan, ka es dziļi mežā, pie kapiņiem mitinos. Neticu, ka kāds te gribēs tūristu mājiņas būvēt.
Pabeidzu vienu darbu, vienu gabalu rakstīt. Bet gandarījuma nav.
Un vispār skumji.
Gribas kādu, kaut ko, un vienlaikus pat it kā negribas.
Pora opreģeļica. - 8 rakstapiebildīšu
- 25.4.03 00:28
-
proud to be peevish
Cilveeki ir nenoviidiigi. Vismaz dazhi. Vai varbuut gandriiz visi, tikai dalja to neizraada, jo vinjiem ir iemaaciits, ka taa nedriikst. Un labi vien ir laikam.
Ehhh, es gribeetu rakstiit.. Gandariijuma peec. Tak nemaaku :( Nu bet neko, gan jau kaut kaa izkjepuroshos :) - piebilst
- :)) rīmju vakars pateicoties hb citētajam dzejolim
- 25.4.03 00:36
-
aizaruši tavus ceļus
buldozeri stulbozeri
sacēluši sīkas mājas
tagad sirc sēž
kaimiņos un rājas
bet mēs būsim
lielas stipras
kuģus būvēsim un
siesim siera ripas
vālāk sēdēsim
kur kapu sēta
uzspēlējot šito jautro -
Hārons aizmirsis, kur Lēta...:)))
Iedomāju, kā Tu pār tiem arumiem pie kaimiņienes un sasmaidījos...:) - piebilst
- 25.4.03 09:02
-
Jā, tā ir sērga ar tiem jaunīpašniekiem. Lai ko viņi ar teritoriju iesāktu, vajag vispirms izčakarēt iepriekšējo vidi. Ja būvē māju pie jūras, tad nafig smilgas un nafig sūnas, vajag MAURIŅU!
Tādā tūrisma pasākumā skaidrs, ka naudiņas nepietiksies, lai uztaisītu visu tik nolaizīti perfektu, lai vācu resnvēderainiem pensionāriem patiktu. Bet neviens tūrists, kuram vēl puslīdz smadzene funkcionē kopsolī ar laiku, negribēs sēdēt uz panīkuša mauriņa jūras malā un blenzt uz paroca, šīfera un plastmasas dēlīšu būdu. - piebilst
- 25.4.03 09:25
-
Ir vēl sliktāk, kā Tu domā, Tarantulz. Tie nav jaunīpašnieki, kas te plosās. Jaunīpašnieki ilgus gadus klusi un gaumīgi kopuši vecīpašnieku pārdotās mājas, ko jamie paši uzturēt negribēja. Tagad viņi atgriežas, atgūst zemi un sāk saimniekot. Tagad viņi lamā pilsētniekus, bez kuriem, ja kas, te vairs nevienas mājas nebūtu, tikai drupas, un tagad viņi sauc sevi par lībiešiem, kaut nevienu vārdu lībiski nezina, un tagad viņi te attīsta tūrismu, izcērt un piedirš mežu, izgāžot savus lūžņus, kur pagadās, plēšas savā starpā par katru purva kvadrātmetru, nenovīd viens otram neko, raksta sūdzību vēstules, tiesājas, nosprosto ceļus...
Labi, - ir, ir izņēmumi, protams. Bet tici man - maz. - piebilst
- 25.4.03 09:30
-
Bļin, Tu neticēsi, bet vēl dažus gadus atpakaļ, es uz jūru ejot, pacēlu no zemes katru nomestu konfekšu papīrīti, ko nevīžīgi ciema puišeļi bija nometuši.
Bet nu ir viss, es kapitulēju, es vairs nevaru pacelt, stiept līdzi uz mājām, dedzināt vai aptrakt visas tās plastmasas un stikla pudeles, tās cigarešu pakas, tās konservu bundžas, tos polietilēna maisiņus...
Tfu-tu!
Kad atvēra zonu un aibrauca prom krievu tanki, vienu mirkli bija tāda eiforija.
Kas beidzās, kad līdz tam absolūti neskartajā mežā ieraudzīju pirmos brīvības vēstnešus: banānu mizu un "Camel" paciņu. To brīdi atceros vēl tagad.
Jā, protams, es ts pacēlu.
Tas bija baigi sen. - piebilst
- 25.4.03 12:42
-
Bezvārdis
dis is da layf
- piebilst
- 25.4.03 20:23
-
Jā, interesanti, mums kaimiņos pirms mājas pārdošanas dažus gadus dzīvoja it kā kurzemes gala apdzīvotāji, ne ta no ventspils... Dzīvoja savas vecmātes mājā visu vasaru. Aizvilkās jaunieši uz jūrmalu ar maisiem visādas huiņas, čipsi, alus, cigaretes, šokolādes betoniņi, sintētiskās kūkas utml mēsli. Un pēc tam viss tur tā arī mētājās. Gāju pēc tam ar misenes maisu pakaļ.
Vai arī blakus ciemā - Žocenē - tādi forši vietējie jaunieši dzīvo. Gāja 1x pa jūrmalu un sistemātiski saplēsa visas izskalotās pudeles. Redzēju tikai tālumā.
Bet puslīdz vēl varam savākt vismaz no jūrmalas zonas tos atkritumus... tpu tpu tpu.;) - piebilst
- Re:
- 25.4.03 20:18
-
Nu jā, tas ir vēl štruntīgāks variants.
Klīst runas par laulātu pāri, kas padsmit gadus (dzīvodami kopā) pa tiesām novazājušies, jo vīrs izdomājis izbūvēt vienu stūrīti mājai tikai SEV, lai paliktu vientulībā šad tad. Bet māja, lūk, viņam pieder tikai kāda daļa (kopdzīves kopīpašums). Un sieva ar tādu notikumu pavērsienu nav mierā. Un tā viņi dzīvo kopā un staigā pa tiesām.
Nezinu, kas tie ir - latvieši?...
Manā galā gan vietējo starpā ir tikai nelielas rīvēšanās, tādas cūcības nenotiek.
Citur, cik zinu, ir vēl trešais variants - vietējie pārdod savu vecvectēvu mājas burtiski par dažiem polšiem ar domu, ka zvejot un laukus uzkopt vairs nav jēgas, labāk nodzerties. - piebilst