* * *

25.4.03 09:30
Bļin, Tu neticēsi, bet vēl dažus gadus atpakaļ, es uz jūru ejot, pacēlu no zemes katru nomestu konfekšu papīrīti, ko nevīžīgi ciema puišeļi bija nometuši.
Bet nu ir viss, es kapitulēju, es vairs nevaru pacelt, stiept līdzi uz mājām, dedzināt vai aptrakt visas tās plastmasas un stikla pudeles, tās cigarešu pakas, tās konservu bundžas, tos polietilēna maisiņus...
Tfu-tu!
Kad atvēra zonu un aibrauca prom krievu tanki, vienu mirkli bija tāda eiforija.
Kas beidzās, kad līdz tam absolūti neskartajā mežā ieraudzīju pirmos brīvības vēstnešus: banānu mizu un "Camel" paciņu. To brīdi atceros vēl tagad.
Jā, protams, es ts pacēlu.
Tas bija baigi sen.