labāk vai kā. un neesi tik stingra pret sevi [dzejoļu rakstīšanā].

Aizmiedz acis un..:)

...un nāk prātā vien sveši dzejoļis:)

nāc :)
pie rokpeļņa :)

Beidz. Tas bija joks. Ne jau par gribēšanu, bet kursiem. Vai, kā smietos Rokpelnis!!!

es jau ar tāpēc smaidu, iedomājoties tevi sēžam starp TIEM :)

Kas ir TIE?

:D

Diez vai kursi palīdzēs uzdzīt varēšanu. Tāpēc labāk to otro variantu.

sublimē

No kā?

vēlēšanos rakstīt dzejoli sublimē par kaut ko citu

Ā, es sapratu, ka man no kaut kā cita jāsublimē dzejolis. Nu labi, padomāšu.

Kāpēc nevari? Atskaņu trūkst vai prasmes jambu no trohaja atšķirt?
Tik nesaki, ka tev trūkst domu un vārdu, tāpat neticēšu...

It kā netrūkst nekā, bet nekad nav tā, ka ir visi reizē. Vienmēr viens kaut kur izgājis. Vai trombs vai jambs, vai doma, vai vārds:)

Sanāk, ka tev par maza tā mājiņa, visiem vietas trūkst:)))
Joks, protams:)

Es labprāt uzņemtos pamācīt dzejošanu Tev skuka, bet, diemžēl, pats to šo mākslu nepārvaldu it nemaz.

Un ko Tu pārvaldi, t.i. - ko Tu man varētu pamācīt?:)

Varbūt ieklausīties klarnetes skaņās? Neesmu īsti drošs, ko es varētu iemācīt. Varbūt kādu savdabīgu konformisma šķautni.

voila, izteikums, kas līdzinās nullei :)

Tas tikai nozīmē, ka viņš man labprāt kaut ko pamācītu:)

Jā, nelīdzinās vis nullei!

jūtas un attieksme nekam nerada nekādu taustāmu jēgu, tā kā ir, ir nulle :)

Tā nav godīgi.

Dzeja rodas pati no sevis. Tavs pienākums ir īstajā brīdī sameklēt "ar ko rakstīt un uz kā rakstīt".
Tātad... 1. atrodi parastu pelēku zīmuli
2. atrodi papīra lapu, uz kuras tev gribas rakstīt.
3. Raksti.
4. Nebrāķē iznākumu. Tās ir tavas mirkļa izjūtas, kuras ir izlauzušās līdz papīram.
5. Noglabā savu darbu, ja negribi nevienam rādīt (arī tad, ja tu uzskati, ka tas kas sanāca uz papīra ir pilnīgs mēsls - noglabā).

Dzeja ne vienmēr ir komerciāls produkts. Pārsvarā tā ir domāta tikai tev un tev tuvajiem cilvēkiem, kuriem tu uztici.

Njā, kas to būtu domājis...:)

Es tikai dzejas recepti uzrakstīju:)