- atkal sapnis
- 10.4.03 08:47
- Sapnī saņēmu vēstuli. Pamodos asarās. Paraudāju vēl kādu brīdi zem segas, nomierinājos, un beigu beigās nopriecājos, ka nav taču pasaulē cilvēka, kurš spētu man tik nežēlīgi, ļauni, trāpīgi un patiesi uzrakstīt par mani pašu, kā vien - es pati.
Vismaz kāds mierinājums. - 3 rakstapiebildīšu
- maya cīnās ar vārdiem
- 10.4.03 11:25
-
Bezvārdis
atkal tas muļķīgais smaids
manā sejā -
mākoņu druskas saplīsušo
lietus lāšu brāļu kapos dejo
bet es kopā ar kādu smejos
par to kā
vārdi laika cilpās notverti
atkārto viens otru,
kā sapinās tie domu stērbelēs un
pa pavasara dubļiem klejo
tur viņi piesūcas ar
vēl nedzimušo zāli
ar māliem apveļas un
pārvēršas par samtainu
un piebriedušu vilku vāli
kas sevī glabā dzeltenīgas pūkas
tik vienādas, tik vienādas un klusi skumjas
ka gribās nazi ņemt un atgriezt vārdus
vaļā tad iebērt tajos
šķipsnu, sauju, pudu sāli
un klausīties kā viņi kliedz
kā savās sāpēs manus smaidus
un kādreiz noklusēto vairs neaizliedz
maya - piebilst
- 11.4.03 02:36
-
mne bi vashi snovidenija
- piebilst
- 11.4.03 08:34
-
Katram ir tādi sapņi, kādus viņš pelnījis?
Vai katram ir tādi sapņi, kādiem viņam pietiek iztēles? - piebilst