- Kill Bill
- 28.1.04 23:32
- Neuzdodot jautājumus - priekš kam, kam, kāpēc - jāteic, filigrāns izstrādājums. Tā saucamie "asiņainie skati" ir eleganti dekoratīvi, ironiski un smieklīgi. Īpaši jau grautiņš Tokijas restorānā. Mūzika uzreiz ievada pareizajā uztveres "celiņā". Detaļas un STILS perfekti. Izklaides žanrā (pieaugušiem cilvēkiem ar humora izjūtu) dodu piecas cibiņas: @ @ @ @ @
Tas, kāpēc vardarbība ir kļuvusi par izklaides žanru, protams ir nopietns jautājums. Taču vardarbība šai filmā nav salīdzināma ar riktīgajiem bojevikiem, tā ir tāda kā aplikatīva un tieši tik pārspīlēta, lai netiktu uztverta naturālistiski.
Piemēram, daudz mazāk nopietni uztverama, kā, tas, ka vilks apēda sarkangalvīti un vēl septiņus kazlēnus, vai Ansītis un Grietiņa izcepa krāsnī raganu.
Iespējams, uztveres distancētā viegluma izskaidrojums slēpjas arī emociju trūkumā - Tarantino apzināti neprovocē emocijas - žēlumu, identificēšanos ar galveno varoni vai ko tamlīdzīgu. Viņš ilustrē bezsatura komiksu (vai pareizāk - saturs ir izstāstāms divos teikumos). Un ilustrē spoži.
P.S. Komikss nebija man ideja, es to patapināju:)
P.P.S. Es jūtos ārkārtīgi labi, bet ne tāpēc. - 14 rakstapiebildīšu
- 29.1.04 00:46
-
Nenormāli smieklīga filma. Kaut vai aina ar galveno varoni lidmašīnā - koši orandžās, acīmredzami uz datora taisītās debesis, zobens turpat blakus (lidmašīnā!), patētiska disko mūzika, patētiskā sejas izteiksme...
Es smējos gandrīz visu filmu. - piebilst
- Re:
- 29.1.04 08:10
-
Redz, par to mēs jau runājām. Man bija tikai smieklīgi. kaut vai tie japāņi maskās, ar tām stila frizūrām:) Un, jā, tas zobens. Un tas, kādā smalkā fontānā šļācas asinis no nocirstās rokas. Kā uzzīmētas vai izsmidzinātas no pulverizatora. Es ne brīdi to neuztvēru nopietni, mīļais, mazais, nopietnais ronīt:) Varbūt Tu esi vēl pārāk maziņš, ko?:)
- piebilst
- Re:
- 29.1.04 08:18
-
Un tad vēl tie tipāži. Tarantino vienmēr atrid neticamus tipāžus. Kaut vai tā japāniete ar nepareizo seju. Un skolniece - miesassardze. Un detaļas. Sniegotais japāņu dārzs, mākslīgais sniedziņš, un kā viņa atstāja savas... nu, kā tās sauc... sniegā, un tipina ar mazajām kājiņām baltajās zeķītēs, un kā pēc tam asins strūkliņa notek pa to zeķīti.
Nevienā brīdī taču viņš nemēģina piešķirt notiekošajam ticamību. Tas pats zobens lidmašīnā. Un pēc četru gadu komas atrofējušās kājas, bet taču ne rokas. Un smieklīgie varoņu niki, un komandas nosaukums : Indīgās (vai kādas tur) odzes". Pasaka, komēdija. - piebilst
- Re:
- 29.1.04 08:55
-
Daži uztraucās, ka cilvēki, kas nav fanojuši par Honkongas septiņdesmito gadu kaujas filmām, uztvers šito neadekvāti :) Tur tak tik daudz citātu no tās labās kunfu klasikas - asinis no nocirstām rokām strūklaku veidā, Bruce Lee dzeltenais trenniņtērps galvenajai varonei, japāņu fetišs - skolniece plisētos minisvārciņos un baltās zeķītēs.... Njammm.
- piebilst
- Re:
- 29.1.04 10:34
-
Velni
Man visvairāk nepatīk tieši cietsirdīgas pasakas.
Bet nu labi, ko mēs te ņemamies... :) - piebilst
- 29.1.04 09:19
-
Bezvārdis
Smuka muuzika. Smuki zobeni. Pieljauju, ka Tarantino vareetu smuki uzfilmeet lopkautuves ikdienu. Jaunietes nesmuki lamaajas. Tas man nepatiik. Nezinu, droshi vien tas kautkaa ir izskaidrojams (lai gan iipashas vajadziibas to dariit nav), bet kad jaunietes kaujas, tas man neliekas diezko smuki. Tak komikss paliek komikss.
---
omeega - piebilst
- 29.1.04 10:32
-
Jerry the Mouse
Man gan nepatika, kaut arī esmu (tagad jāsāk lasīt "skaitos") Kventina fans.
- piebilst
- 29.1.04 11:25
-
Buks
Gribeeju jau niciigi iepukshkinaat "leets komikss", tak pamaniiju, ka tas jau ierakstiits. Kaa vienmeer - buut originaalam veerteejumaa neizdodas.
- piebilst