No sakramentālijām vispirms jāpiemin svētības (personu, galda, priekšmetu, vietu). Ikviena svētība ir Dieva slavēšana un lūgšana, lai saņemtu Viņa dāvanu. Kristū kristiešus svētī Dievs Tēvs, dāvājot "ikvienu garīgo svētību" ( Ef 1, 3). Šī iemesla dēļ Baznīca dod svētību, piesaucot Jēzus vārdu un visbiežāk - apzīmējot ar svēto Kristus krusta zīmi.
Dažām svētībām ir ilgstoša ietekme: ar svētību kāda persona var tikt konsekrēta Dievam un kādi priekšmeti vai vietas veltītas liturģiskajai lietošanai. Kā cilvēku svētīšanas piemērus - to nevajag sajaukt ar sakramentālo ordināciju -, var minēt kāda klostera abata vai abates iesvētīšanu, jaunavu vai atraitņu iesvētīšanu, svētsolījumu ritu un svētības piešķiršanu dažiem kalpojumiem Baznīcā (lektoriem, akolītiem, katehētiem utt.). Kā piemēru priekšmetu svētīšanai var minēt kādas baznīcas vai altāra iesvētīšanu, svēto eļļu, kulta trauku, liturģisko tērpu, zvanu utt. iesvētīšanu.
Kad Baznīca publiski un ar autoritāti Jēzus Kristus vārdā lūdz, lai kāda persona vai priekšmets tiktu aizsargāts no ļaunā gara apsēstības un atbrīvots no tās, tad to sauc par eksorcismu. Jēzus to praktizēja [7], un Baznīca no Viņa ir saņēmusi varu un pienākumu veikt eksorcismus. [8] Vienkāršā formā eksorcisms tiek praktizēts Kristības svinēšanā. Svinīgu eksorcismu, ko sauc par "lielo eksorcismu", nevar veikt neviens cits, kā vienīgi priesteris ar bīskapa atļauju. Eksorcisms jāveic piesardzīgi, stingri ievērojot Baznīcas ieviestās normas. [9] Eksorcisms ir vērsts uz to, lai izdzītu velnus vai atbrīvotu no velnu ietekmes, un tas notiek ar garīgo spēku, ko savai Baznīcai uzticējis Jēzus. To nevajag sajaukt ar slimību - īpaši psihisku slimību - gadījumiem, kas attiecas uz medicīnas jomu. Tātad pirms eksorcisma svinēšanas ir svarīgi pārliecināties, ka situācija ir saistīta ar ļaunā gara klātbūtni, nevis ar kādu slimību.

Labrīt:)

kad skatāmies viģikus?

Šovakar varbūt?