es baidījos, ka pēc noskatīšanās man būs slikti, bet nē. asaras bira, bet nav rūgtas pēcgaršas. prieks un lepnums. viņi bija laimīgi, vai ne?

Viņi bija laimīgi, bet tas nav vienīgais izrādes panākums. Tā izrāde nav labdarības pasākums. Laimīgi bijām mēs arī. Tā ir īsta izrāde.
Un viņi zina, ka tas ir darbs, un ka tas kādreiz beigsies. Viņi nedomā par to. Vēlāk, iepazīstoties, es redzēju, cik viņi ir aizņemti, cik pilnasinīgu dzīvi dzīvo - katrs savā pasaulē. Arī viņiem nebūs rūgtas pēcgaršas. Kad tas beigsies.

Jocīgi, bet man arī ir tāda sajūta. Izgāju laukā ar gaišumu.
Žēl tikai, ka nevar to izstāstīt. Kas nav redzējis, nesapratīs, kamēr pats neredzēs.

a stulbu jautājumu drīkst?

tas ir tas pasākums, kuru viens KA meitietis organizē? tā improvizācija?

A stulbu jautājumu drīkst? Kas ir KA?
Daudz laimes, Lāci - irzrāde JRT, režisore Elīna Cērpa, pavisam jauna režisore, ja nemaldos - pirmais viņas darbs. Un viņa izmanto kā aktierus aprūpes centra "Saule" "bēnrus" - cilvēkus ar tā saucamajiem attīstības traucējumiem. Ar Dauna sindromu, un citādus. Brīžiem tu nevari saprast, kāpēc vispār jāuzskata viņš/viņa par slimu. Tāpēc, ka jocīgi tura roku? Tāpēc, ka ir iecentrējies uz visu Rīgas maršrutu izbraukāšanu? Tāpēc, ka ir kautrīgs?...
Nu jā, un tā izmantošana nav pašmērķīga. Es jau teicu - tas nav konjunktūras projekts. Viņa rāda citādu, bet ļoti tīru, gaišu, patiesu pasauli. Skatoties izrādi, pilnīgi pazūd robeža starp skatītāju un aktietieriem. Aizmirstas, ka viņi ir "citādi". lai gan, protams, viņi IR citādi. Bet tāpēc ne sliktāki.

Bet projekts šausmīgi drosmīgs un riskants. Jo izrāde var jebkurā brīdī nobrukt. Un katra izrāde, droši vien, būs citāda.

Nu jā, tas pats.
KA ir Kultūras akadēmija. Laikam jau pareizāk būtu to L tur arī likt priekšā.

Mja, tas meitietis šķitās tāds lidojošs. Un jauniņa arī, jā, laikam pat gadu jaunāka par mani :)
Cerams, ka tik drīz neaplauzīs spārnus. Tu it kā zini, ka tāds lidojums nevar būt ilgs, bet skaties kā uz krītošu glāzi, zobus sakodis. Varbūt nesasitīsies.

Fui, ar manu lēno domāšanu... pēc 10 minūtēm es arī sapratu, kas ir KA.
Bet es saku, lielākā kļūda ir uzskatīt to par improvizāciju, par pasākumu, tipa: mēs te parotaļāsimies, kā nu mums sanāks, tā sanāks, - un jūs paskataties.
Es saku, tā ir normāla režija. Normāls teātra iestudējums. Protams, ir improvizāvijas moments, - bet tas nav noteicošais.
Un meitene... es viņu nepazīstu, var jau būt, ka viņa ir lidojoša. Bet viņai ir krampis. Un spārni, kad aplaužas kādā projektā (jebkurā mākslas veidā tā gadās, neizbēgami) - nu, tad tie izaug no jauna. Parasti jau stiprāki.

Intervija ar viņu bija kaut kad nesen.

Nu jā, viņa virza, protams, tos cilvēkus, savādāk jau tā vispār nebūtu režija. Bet viņi vienkārši nespēj tekstu iegaumēt, līdz ar to tai ir jābūt improvizācijai.

Vairums no viņiem spēj iegaumēt tekstu. Un kā vēl. Tai intervijā bija daudz kļūdu. laikam žurnālists/te biaj pārpratuši.
Viens tur dzied krievu romanci. Fantastiski dzied. KĀ dzied! Kāda muzikalitāte, balss, un, galvenais, emocijas... nekādas runas par teksta neiegaumēšanu.

Intervija buutiibaa nebija vis intervija, bet gan zhurnaalistes paarstaasts, kaa vinja to sapratusi (pie tam piepushkota ar izdomaajumiem un faktu kljuudaam). Lieki piebilst, ka peec rezhisores un autores domaam zhurnaaliste nekaa nebija sapratusi.

Tev ir zināmas režisores un autores domas vai arī tāpat runā?

Viņam ir zināmas, un man ari ir zināmas. Vakar pēc "bērnu" diskotēkas vēl ilgi sēdējām vienā kafūzī un par to arī tika runāts.

Nu tad apstāsti tak! Mans nepareizā raksta radītais iespaids bija greizs?

es Eliinu paziistu prsoniigi un esmu ar viju runaajis par vinjas naakotnes iecereem un vispaar par maakslu - lai nu ko, bet vinja ir Maaksliniece ar lielo burtu taadaa zinjaa, ka vinja tai ir atdevusi visu dziivi un vinjai ir talants - to tak tu nenoliegsi

Tarantulz nevar to ne noliegt, ne apstiprināt, jo viņš nav šo darbu redzējis. Bet mani tas pārliecināja simtsprocentīgi.

Un vēl - to nevar saukt par improvizāciju. Tur ir sava dramaturģija, noteikta forma.

Es zināju, ka Tu tam vārdam piesiesies :)

Es tak teicu, ka jaaiet.

ai, a man laikam nespīd, atkal. lai gan apraudājos vien daudzos rakstus pa avīzītēm knābājot. kā jūs visi tiekat uz tām pirmizrādēm?

Zvani zhigli uz JRT kasi, uz 6,7 dec. veel vakar bija biljetes/

nu jā, biju šodien. un man vēl mazāk vārdu kā tev. vienīgais - nožēla, ka nepaņēmu līdzi ne puķes ne saldumus ne torti .... kā viņi visi beigās stāvēja un klausījās aplausos un skatījās publikā, un neviens nedabūja pat ne vienu puķīti, tikai režisore...un es atceros, ko man tas nozīmēja bērnībā, palikt bez puķītes vai dāvaniņas. gribējās gandrīz vai iziet un katru no viņiem apkampt un personīgi pateikt, cik labi tu spēlēji, es pat nezinu, vai tas līdzētu. bet es iešu vēlreiz, un visu aiznesīšu.

dari tā:)
Es jau te stāstīju, kā mēs ar viņiem dejojām, un mana meita bija gājusi šodien garām logam, kur viņi iekšā, laikam pēc izrādes, un viņi pazinuši, un salipuši pie loga, un visi mājuši ar roku:)