- paranoja
- 12.11.03 17:04
- Un ja nu es nomirstu pirms tam?
Es, protams, zinu, ka tam nav nekādas nozīmes, bet kaut kā gribas nodzīvot.
Pie tam nav nekādu palielinātu riska faktoru: nesmēķēju, nedzeru, nav (pagaidām) diagnoscētas nekādas nāvējošas slimības, braucu uzmanīgi (samērā), nestaigāju zem lāstekām, nemīlējos ar svešiniekiem bez prezervatīviem un ar svešiniekiem vispār, vecums arī, it kā, nav vēl gluži mirstamais, ar anoreksiju arī nesirgstu.
Jā, nu lidoju daudz. Tas gan. - 6 rakstapiebildīšu
- 12.11.03 17:13
-
tad Tu tikai nomirsi pirms tam, nekas jau cits īpašs nenotiks...
- piebilst
- 12.11.03 17:16
-
Politbirojs iesaka: ja ir luste sazināties ar nosacītām zīmēm, labāk rādīt tās ar pirkstiem. Ja ne - rakstīt, pirms kam.
- piebilst
- 12.11.03 17:52
-
Nu kā lai pasaka... pirms darbs būs galā. Pavisam galā. Galu galā.
Tā:) - piebilst
- 12.11.03 17:27
-
A man parasti šitā iedoma kaut kā nebūt sapurina izdarīt jau šodiem. Pirms tam. Lai gan hroniski sirgstu ar dzīvošanu nākotnē
- piebilst
- 12.11.03 17:37
-
lidot vajag
- piebilst
- bailes no nāves ...
- 12.11.03 19:52
-
Man pašai tik bieži ir līdzigas emocijas... Tā nu ir, ka skrienu, strādāju, runāju un izturos kā vecāka par saviem gadiem ... un tad pēkšņi, kā ar bomi pa galvu - sajūta, ka mirsi un tūlīt, nāvi var just kaut kur pavisam tuvu, tepat aiz stūra ... pretīgi!
- piebilst