- 31.3.03 00:29
- Mans 9-gadīgais puika (viņš ir tik bērnišķīgs, kaut briesmīgs blēņdaris, - es nezinu, vai visi puikas viņa vecumā tādi ir) šodien pēc vannas dziedāja: Es esmu vislaimīgākais puisītis, un tāds es palikšu!
Bet gultā viņam uznāca "sliktās domas", "bailes no savas nākotnes".
Es apgūlos viņam blakus un stāstīju par to, ka tādas bailes uznāk visiem, un vienīgais veids, kā tikt ar to galā, ir ticēt, ka tev ir savs sargeņģelītis. Un, ka es viņu mīlu vairāk par visu pasaulē. Un ka viņš ir un vienmēr paliks vismīļākais puisītis, visdārgākais puisītis, visbaltākais puisītis savai mammai. Un ka tas ir vissvarīgākais, lai katram cilvēkam ir kāds, kurš viņu mīl. Un es viņam esmu. Un, kad viņš izaugs, viņš būs mans draugs. Un tad viņš teica: "Nē, kad es izaugšu, es arī būšu tavs puisītis, citādi padomās, ka esmu tikai parasts draugs. "Labi, tad tu būsi mans neparastais draugs", - es viņu mierināju.
"Un tu vienmēr man visu vari stāstīt, lai kas tas nebūtu"
"Labi, es to iegaumēšu", viņš teica.
Un palēnām, ļoti palēnām, viņš aizmiga.
Pirms tam viņš atbrīvoja savu roku no manas.
"Vai drīkst, es izņemšu savu rociņu?", viņš jautāja. "Ir karsti... es ceru, ka tu saproti..."
Mammām nedrīkst būt bailes no nākotnes.
Un tieši mammām tās ir - visvairāk.
Un visgrūtākais ir šīs bailes noslēpt.
Vēl atcerējos - es bērnībā bieži redzēju briesmīgus spaņus. Bet visvisvisvisļaunākie no šiem ļaunajiem sapņiem bija tie, kuros redzēju arī savus vecākus nobijušos.... - 24 rakstapiebildīšu
- 31.3.03 02:06
-
yea, tāpēc es arī neskatos ziņas :)
- piebilst
- 31.3.03 02:27
-
jā, un es arī gribu dzirdēt, kā puikucs dzied, ka ir laimīgākais puikucs pasaulē :)
- piebilst
- 31.3.03 09:47
-
Labrīt, Bituc, es zinu, ka to pa īstam saprot tikai mammas....:)
Ziņas es arī neskatos, bet dziļi zempaziņā (nē, sekli zemapzinā) zinu, ka mana neskatīšanās neko nemaina:( - piebilst
- 31.3.03 13:50
-
papi arī to saprot un līdzīgas domas domā un uz līdzīgiem jautājumiem atbilld btw.
- piebilst
- 31.3.03 14:01
-
:)*
- piebilst
- 31.3.03 09:28
-
proud to be peevish
Tas labi, ka bleenjdaris - znach veidojas radosha un neatkariiga personiiba :)
- piebilst
- 31.3.03 09:46
-
Radoša, neatkarīga... pārgalvīga, impulsīva, vienmēr opozicionējoša, brīžiem demagoģiska... sirsnīga, trausla, viegli ievainiojama, parasti noslēgta, divdabīga...
Un visas savas bailes es redzu viņā, un nez vai to vajag vīrietim...
Brīžiem liekas, viņš savācis visas manas un vīra sliktās īpašības.
Ai, negribu par to runāt. - piebilst
- 31.3.03 09:54
-
proud to be peevish
Domaaju, ka taa tikai liekas. Nee, nu labi, es nepaziistu ne tevi, ne vinju, ne tavu viiru, taadeelj man gruuti buut objektiivam. Vieniigais, ko varu teikt - nesatraucies par daudz. Kaa teica kaads gudrs cilveeks, ir 256 veidi, kaa audzinaat beernus. Un visi ir pareizi.
Un vispaar, pat ja vinjam ir tavas bailes, varbuut tas nav slikti, jo atturees vinju no nevajadziigas riskeeshanas kaadreiz.
Paargalviigums meedz paariet. Opozicioneeshana arii (skatiit Vai viegli buut jaunam? I un II dalja ;)). Utt. :) - piebilst
- 31.3.03 16:55
-
bailes nevienu neattur no riskeeshanas.
cilveekaa ir tikai divas saapiigas, destruktiivas lietas, muuzhiigie shkjeershlji: bailes un vainas sajuuta. - piebilst
- 31.3.03 17:26
-
proud to be peevish
Vai tur nav pretruna starp abiem teikumiem?...
- piebilst
- 31.3.03 17:38
-
bailes ir imposed, impressed upon, uzspiestas, iestaadiitas. nevis iemesls kaut ko nedariit, bet sevi mociit gan darot, gan nedarot. nozheelas ceelonis, pashmociibu instruments. - piebilst
- 31.3.03 18:08
-
proud to be peevish
Hmm, OK. Bet kas tad ir tas, kas attur cilveeku no kaadas riiciibas? Piemeeram, kaapeec es shovakar, pa pilseetu uz maajaam braucot, nespiediishu pedaali griidaa un neizmeegjinaashu, vai mana mashiina speej uzcelt liidz 200 km/h?
- piebilst
- 1.4.03 16:40
-
mmjaa, es sapratu, ka iisteniibaa nepiekriitu daljai no taa, ko pateicu :)
taadeelj pirmkaart:
pat tad, ja bailes kaadu pasargaa no objektiivaam briesmaam, tas nav to veerts. meerkjis neattaisno liidzekljus.
un otrkaart: racionaala (par sho definiiciju ljoti negribu striideeties) riska sameeroshana ar veelmi (riskeet),cost/benefit ratio attur muus no riiciibas, par kuru negribas maksaat tik augstu likmi, kaada jaaliek uz speeles.
iespeejams, ka arii taas var saukt par baileem. bet taas nudien nav taas bailes, kuras maate pusapzinaati iedeesta beernaa, kuras bija diskusijas objekts. - piebilst
- 2.4.03 18:07
-
proud to be peevish
Man liekas, ka riska noveerteeshana kaut kaadaa veidaa tomeer balstaas uz taam baileem, kas mums ir beerniibaa ieliktas. Tachu uz absoluuto patiesiibu, protmz, nepretendeeju :)
- piebilst
- 31.3.03 16:52
-
neesmu mamma, bet... man liekas, ka beerni tieshaam uzsuuc visas muusu, apkaarteejo, sliktaas iipashiibas. kaa dzeeshlapas traipus, atrod un sasuuc sevii. un tad tikai mees ieraugaam. un nevienu truukumu un vainu nevar nosleept; varbuut var sevi patiesi attiiriit, bet shaubos par to.
dazhkaart, kad redzu, kaads ir kljuvis mans braalis, es saprotu, ka pati taada vairs neesmu.. es varbuut shajaa procesaa pat esmu attiiriijusies, bet vinjsh ir sanjeemis visus to saarnjus, kas no manis naaca seshpadsmit, septinjpadsmit, astonjpadsmit gadu vecumaa. - piebilst
- maya
- 31.3.03 10:09
-
Bezvārdis
( Sasmaidījos ļoti. :) )
Kas attiecas uz manu 9 gadīgo puiku - brīnos kā viņā sadzīvo bērnišķība un maigums ar pārliecību, vēlēšanos un spēju dzīvot pašam, izdarīt visu pašam, izdomāt un nokārtot lietas un pieņemt realitāti kāda tā ir.
Un vēl es domāju vai ir labi, ka viņš tik ļoti tic cilvēkiem un uzticas. Varbūt ir jāmāca kaut kas cits?
maya - piebilst
- Re: maya
- 31.3.03 10:20
-
Mans diemžēl neko negrib darīt pats. Tikai blēņas. Bet nu patiešām es par to vairs negribu ruāt. Viņš ir labs, kāds ir, un es viņu mīlu mīlu.
- piebilst
- cik šausmīgi mīļi.
- 31.3.03 19:01
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
lai gan parasti lielos ar to ka man nepatīk mazi bērni, lasot to visu manī kaut kas sakustējās.
īpaši tāpēc, ka šodien pie zobārsta raudāju un viņa man prasīja: kas ta nu? nekad tā neesi uzvedusies? bet man mute bija vaļā un es nevarēju atbildēt ka raudu tāpēc ka tikko redzēju uzg. telpā kā 9-gadīgs puisītis un 4gadīga meitenīte ucinājās ap savu mammu un savā starpā, acīmredzami laucinieki visi bija.
puikam novelk džemperi. meitenīte: man arī ir karsti...un ar neveiklām roķelēm ķibina savu jaķeli. mamma: pacieties, kad ieiesim iekšā, tad novilksi. m: bet man ir jau TAGAD karsti. puisītis: mammu, viņai ir karsti. mamma: jā jā, brālim novelk, tev ar uzreiz vajag. nu pagaidi drusku pelīt, tev muguriņa nav slapja, tātad karsti tev nava.
meitenīte: vai to tanti iekšā būs jāsauc par daktertanti? mamma: jā. meit.: daktertantiņa daktertantiņa dakter dakter tantiņa tantiņa puisītis: nu kuš.
' - piebilst
- tas ir tik diivaini
- 31.3.03 19:38
-
Manai sievietei meitai 8 gadi buus! Pirmaa klase, maajas darbi jaapilda, negribaas - dajebko izdomaas. Sievietei pacietiibas nav un galva viegli saak saapeet, nikna paliek - bet miil tik ljoti, kad ir prom - ilgojas! Tas ir tik diivaini - pretruniigi, bet patiesi!
- piebilst
- 31.3.03 20:34
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
un vēl. domāju par sevi un savu uzvedību pusaudža vecumā. par savām domām un attieksmi pret vecākiem. salīdzinu to ar pavisam tālām atmiņām par gulēšanu vienā gultā ar mammu. un to, kā viņa mani vienmēr modināja bučojot seju. un tik sāpīga sajūta. bērni vienmēr varētu palikt maziņi.
- piebilst
- 31.3.03 20:40
-
Un mammas... vienmēr varētu palikt jaunas.
- piebilst
- 3.4.03 13:23
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
kaut kā neizgāja šitais no prāta visu laiku.
un izdomāju, ka nē. tas nekādu mammīgumu nemaina. tomēr. varbūt maina tikai mammas sievietīgumu, bet mammīgums ir nezūdoša kvalitāte. nemirstīga. manai mammai ir 56.katru gadu 2.aprīlī viņa aizdzedzina svecīti savas mammas bildes priekšā un noraud asariņu. - piebilst
- 3.4.03 13:34
-
Bet savās vecajās mammās mēs vērojam paši savu vecumu...
Ir kāda tāda laimīga konstante, proporcija, kad mamma vēl ir jauna sieviete un bērns ir bērns, un ir tas uzticības un mīlestības daudzums un tā pilnīgā vienotība, kura nekad vairs nebūs tāda, kā šajā brīdī. - piebilst
- 31.3.03 20:41
-
nebūtība
nav nekaa jaukaaka, ja maate miil savu beernu un beerns savu maati. shajos paaris vaardos, ko uzrakstiiji veel ir pamanaama arii abpuseeja sapratne, taa tikai un vieniigi stiprina beernu un vecaaku attieciibas (taads ir mans viedoklis, bet pieredze shaadaas attieciibaas man ir tikai kaa beernam).
- piebilst