- 24.10.03 01:36
- Jā, un tad tai Parīzē vienu nakti es gulēju un iztēlojos, kā virs manas visnīcas mirdz Eifeļa tornis melnajās debesīs, un tos spožos tiltus pār Sēnu, un mašīnu uguņu lēni plūstošās straumes... un tumšo MT, manu māju zem ozola, kritušo lapu un apsalušo rudens puķu smaržu, un jūras šalkoņu aiz meža. Un man, nē, man negribējās uz MT, man bija labi tur, kur esmu, un tieši tāpēc, ka es kaut kā tik vienlaicīgi apzinājos, ka ir abas šīs vietas, un cik ļoti ļoti ļoti mani ir laimējies.
- 1 rakstapiebildīšu
- 24.10.03 10:17
-
Ahā! Tas bija tas stāvoklis, kad piektdienas vakaros negribas nekur skriet un nav sajūta, ka kaut kas paiet garām bez tevis, un ir pilnīgi vienalga, kurā pasaules malā tu atrodies :)
- piebilst