* * *

24.10.03 01:36
Jā, un tad tai Parīzē vienu nakti es gulēju un iztēlojos, kā virs manas visnīcas mirdz Eifeļa tornis melnajās debesīs, un tos spožos tiltus pār Sēnu, un mašīnu uguņu lēni plūstošās straumes... un tumšo MT, manu māju zem ozola, kritušo lapu un apsalušo rudens puķu smaržu, un jūras šalkoņu aiz meža. Un man, nē, man negribējās uz MT, man bija labi tur, kur esmu, un tieši tāpēc, ka es kaut kā tik vienlaicīgi apzinājos, ka ir abas šīs vietas, un cik ļoti ļoti ļoti mani ir laimējies.