- jaunība
- 30.9.03 22:14
- Pirmais lētā vīna reibums. Slapji skūpsti. Karstas rokas biksītēs – pretīgi, bet vajag. Taču ne soli tālāk. Cigarešu zagšana mātei. Barklajs – vieta, kur satiekas jaunieši ar bītlu platēm somās. No centrovikiem pirktas džinsas. Ripas. Vienmēr ar mēru. Un pa vidu grāmatas, grāmatas, grāmatas. Guļot gultā, ēdot pie virtuves galda, braucot vilcienā vai autobusā. Cita pasaule. Ne tā reālā: skaista diena, es sēžu uz soliņa saulē pilsētas parkā, pilnīgi noreibusi, nezin kur palikuši pārējie, pie kājām tusējas baloži, nebaidās, laikam sēžu te ilgi. Nevaru piecelties kājās, nelabums kāpj augšup no kuņģa un iestrēdz kaklā. Lēni pretim spoži zilajām debesīm kā siena slienas pelēkais trotuārs ar visiem baložiem un vīna peļķē peldošiem izsmēķiem. Tūliņ tas, sakarsis un pēc darvas dvakojošs, uzgāzīsies man virsū. Nospiedīs. Gričene izrauj kādai sievietei uz ielas no rokām somiņu. Tā ir sarkana. Mums ir bail, bet mēs viņu apbrīnojam. Somiņā ir nauda, kuras pietiek vēl divām bumbām. Es vemju kāda zēna mājā, pārkritusi pār vannas malu, minisvārki, gandrīz pliks dibens. Zēna māte, negaidot pārradusies, uzbrūk man ar suņa ķēdi. Tu, vazanķe, tu mauka, tu ielasmeita. Tu. Čaļi mani izvelk uz ielas. Platformenēs ieautās kājas šķobās uz katra soļa. Nākamreiz tu nāksi ar mani, - saka Gričene. Bet es neeju – es nekad neeju līdz galam, nesperu pēdējo soli. Ārpus mājas pavadīta nakts, mātes kliegšana, tēva asaras. Vainas apziņā ar troksni aizcirstas durvis. Es esmu nevainīga, joptvaimaķ! Teicamniecēm tolaik patīk lamāties krieviski. Bļaģ nahuj, pisies tu dirst, labi, ja, ko?! Es esmu nevainīga! To es kliedzu mātei – bet jau aiz aizcirstām durvīm. Par savu nevainību man ir kauns. Māte arī kliedz – otrpus durvīm. Māte kliedz. Māte kliedz. Māte kliedz. Visu mūžu es redzu sapņus, kuros māte kliedz.
:) - 16 rakstapiebildīšu
- 30.9.03 22:29
-
Kas ir tas smaids beigās?
- piebilst
- 30.9.03 22:30
-
Tas ir mans smaids.
- piebilst
- 30.9.03 22:32
-
Uff... Tas taču nav arī Tavs stāsts?
- piebilst
- 30.9.03 22:35
-
Nu, ja es to rakstu, tad tas ir arī mans stāsts.... Stāsts pieder stāstniekam. Saproti, kā gribi:)
- piebilst
- 30.9.03 22:38
-
Bāc! Tu (nez kāpēc gribās teikt "Jūs") šodien pamatīgi šokē. Bāc! Tu taču nevari būt stāstnieks! Bāc!
- piebilst
- 30.9.03 22:50
-
Šaize! Bet kāpēc Jūs (tomēr) to darāt!? Tas līdzīgi kā ar blūzmeņiem? Tobiš blūzu spēlē tie, kuri vairs nevar paraudāt?
- piebilst
- 30.9.03 22:37
-
kaut kas dzirdēts :) ne pilnībā, daļēji, bet dzirdēts
- piebilst
- 30.9.03 22:39
-
Nu tad jau laikam būšu tev stāstījusi.
- piebilst
- 30.9.03 22:47
-
saak paraadiities visaadas plikaniibas :)
meiteneni veel vajadzeeja atkariibu, tad buutu "Memento" - piebilst
- 1.10.03 01:53
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
tas ir vecumdienu smaids?
Cont'd
muuzhiigi truukst naudas modernaam dreebeem, liidz ar to ir depresija, citas izskataas daudz labaak. viens no knapi paziistamiem vecaako klashu dzhekiem seezhot krogaa saak ar roku glaastiit kaaju, seezhu sastingusi un domaaju, kaa lai tagad uzvedas, jo pagodinaajums ir aarkaarteejs.vinjsh liek buchoties autobusa pieturaa, peec tam pamanu, ka ar sho autobusu braukusi arii mana maate. maate kliedz un nelaizh uz tusinju, es apmainjaa ar pildspalvu ieduru sev rokaa liidz asiniim un kliedzu, kliedzu, peec tam saslimstu, liekas, dziive ir aizgaajusi, jo tajaa tusinjaa palika IESPEEJAS.visas. pa peedeejiem santiimiem peerku cigaretes, pa vienai, stacijaa. naktii triic rokas, izdomaaju pa kluso piipeet kaapnnju telpaa. bet aiz baileem nevaru izbaudiit. skatos uz dziivoklja durviim. zogos atpakalj. griida chiikst, bet tas ir izdariits. klausos klasesbiedrenju staastos par pamoshanos sveshaas gultaas un domaaju, kas vinjaam ir taads, kaa man nav, ka vinjaam taa veicas. un es esmu nevainiiga. jo tomeer baidos iet liidz galam. un tikai izliekos ka velku plaushaas zaali. - piebilst
- 1.10.03 08:03
-
Nu ne jau nu gluži vecumdienu, mīļā tēja, tā man vis negribētos domāt:)
- piebilst
- 1.10.03 08:30
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
es jau tikai ironizeeju par to kaa tu parasti ironizee par sevi.:)
- piebilst
- hmm
- 1.10.03 09:31
-
Lepele
aprakstam visnotaļ līdzīgas jaunība man bijusi.. ar sīkām atšķirībām, jo vīna vietā lietojām kandžu :o
tā laikam tāda TO gadu iezīme..
vai arī posms, kuram visi tīņi iziet cauri?
jautājums tik - cik no viņiem turpina tādā garā untill the end of life, un cik izdomā, ka var lieliski bez tā iztikt. - piebilst
- 1.10.03 11:10
-
viss pārējais varētu būt jebkas. tik un tā pēdējie teikumi aizdedzina smadzenēs sausu kūlu...izrādās, man tā tur ir.......
- piebilst