- filma
- 25.9.03 10:09
- Nevaru tikt vaļā no iespaidiem pēc Poškus filmas. Vairumam skatītāju tā likās gaiša un ļoti smieklīga. Man – skumja. Manai meitai – uz ētikas robežas balansējoša. Manam b.v. traģiska.
Vienai draudzenei – “ar cieņu un mīlestību pret citādo” taisīta.
Manī visu rītu strīdas kaut kādi muļķīgi formulējumi.
Filmas autoram nav attieksmes pret to, ko viņš rāda - bet kur, velns parāvis, teikts, ka attieksmei jābūt? Atrodu tīrradni, nofilmēju, un viss. Dokumentēju. Parādu.
Ņirgāšanās par slimiem cilvēkiem – apmēram tā pat kā filmēt trako mājas iedzīvotājus un smieties par viņu dīvainībām – pie tam skaidri zinot, ka šie “slimie” neapzinās, ka cilvēki par viņiem smiesies (smejas) - bet kāpēc ņirgāšanās? Viņi paši ir laimīgi, un šī ir iespēja pusotru stundu būt laimīgiem kopā ar viņiem, tik pat vienkāršā veidā.
Tieši bez attieksmes, tikai dokumentējot, tiek akcentēts traģiskais filmas aspekts. Ja skatītāji smējās nevis raudāja, tad jākritizē nevis filma, bet skatītāji Bet skatītājs vispār ir ārpus kritikas, viņš ir tikai skatītājs un viņam nedrīkst izvirzīt nekādas prasības principā.
Tātad jākritizē filmas autors par to, ka nav gribējis vai varējis parādīt to, ko es, depresīvā un raudulīgā skuka, gribēju tur ieraudzīt?- bet kā var kritizēt autoru (filmu, grāmatu) – man vienmēr tas licies absurdi, jo katram autoram ir tiesības taisīt to, ko viņš grib, nevis to, ko no viņa gaida.
Vārdu sakot – atliek kritizēt tikai pašai sevi:
-vai nu es kaut ko nesaprotu
-vai esmu slima ar nelaimi un nespēju ieraudzīt gaišo
-vai esmu slima ar augstprātību un visu mēru ar savu olekti
Bums.
Jāpiebilst: filma bija izcili uztaisīta: kamera, montāža, skaņa.
Un ja jau man par to vēl šodien jādomā – acīmredzot, tā bija laba filma. Kura man īsti labi nepatika. Tomēr.
upd. Ja tā būtu bijusi mākslas filma - jā. Tad gan.
upd. Ticīgi cilvēki gāja ārā no zāles. Daudz viņu nebija. Ienāca prātā jocīga doma par politkorektumu: tas tiek attiecināts uz seksualitāti, dzimumu, ādas krāsu, reliģiju, bet ne uz ticību kā tādu - uz pašu Dievu ne. Nabaga Dievs ir diezgan neaizsargāts:) - 39 rakstapiebildīšu
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 10:46
-
Misters Bīns... pludmalē.
Bet tas nebija misters Bīns, tas nebija aktieris, tas bija Daniels, kurš sev patīk, kurš nedomā, ka viņu neviens neredz (jo viņu taču filmē), un par kuru visi smejas. Jā - it kā par sevi, tomēr par viņu - jo viņš ir īsts, viņš mums neko nespēlē, viņš mūs nekariķē. Viņš ir viņš, un mēs smejamies par viņu.
Un tad provokācijas. Nolikt tos abus pie sinagogas un paskatīties, kas iznāks. Nekad viņiem pašiem prātā neienāktu tur iet dziedāt. Bet Poškus paņem un noliek. Redzēs, kas būs. Un ir atkal jautri. Jo "dieva tērēti"cilvēciņi jau vienmēr kaut kā apbrīnojami labi tiek cauri. - piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 10:54
-
manuprāt, problēma ir tajā, ka mēs kaut ko nosaucam. Un šajā gadījumā liela daļa jautājumu rodas no tā - vai filma ir dokumentāla un ko mēs saprotam ar dokumentalitāti. Man, piemēram, nekad nav licies, ka Šķērsiela ir dokumentāl filma, vai arī Prāmis un arī šī filma ir dokumnetāli tikai tikdaudz cik personāži nav izdomāti un vārdi nav mainīti - viss pārējais ir stāsts, kurā viņi ir piekrituši piedalīties un skatoties uz viņiem gan filmā gan afterpārtijā man nu gan nešķita, ka viņi NESAPROT KO DARA. Viņi tajā filmā spēlēja sevi, bet SPĒLĒJA.
Zini, man liekas, ka to filmu ļoti labi varētu salīdzināt arī ar CIBAS dzīvi. - piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 10:56
-
Viņi saprot, ko dara, bet nesaprot, kā tas izskatās, un kā citi viņus redz. "šķērsiela", manuprāt, ir piemērs pilnīgi garām.
- piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 11:01
-
Un kāpēc viņiem būtu jāsaprot, kā citi viņus redz? Vai no tā, ka mēs nemitīgi mēram sevi ar citu skatieniem, mums paliek labāk? Kāpēc es drīkstu neuztraukties par to, ko citi domā par manu matu krāsu, apģērbu, runas intonāciju un tām dažām pārliecībām, kuras man ir, bet viņi, kas arī neuztraucas par to pašu, ir neaizskarami?
- piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 11:18
-
Bet es taču nerunāju par to, ka viņiem jāsaprot. Jāsaprot ir mums.
- piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 11:27
-
:))
Ai, nu es esmu galīgi apjukusi. Kas mums ir jāsaprot? Un par ko mums būtu jāuztraucas, vai par ko būtu jāpaliek skumji?
Nu, saki, lūdzu ar ko pēc būtības viņi atšķīrās no visiem, kuri vakar sēdēja tajā zālē un pēc tam pār plecu vairāk vai mazāk zaglīgi skatījās uz viņiem pie galda, vai arī devās spiest roku un uzslavēt? - piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 11:39
-
Labi. Smiekli arī arī dažādi. No visiem tiem cilvēkiem, kuri sēdēja zālē, noteikti liela daļa smējās par to, "kādi viņi ir idiņi".
Ne tu. Es zinu, ka ne tu.
Bet apziņa, ka viņi ir nolikti apsmieklam, mani apbēdināja.
Un varbūt tas man traucēja smieties par to, par ko Tu smējies - jo man visu laiku bija jādomā, par ko smejas/smiesies citi. It īpaši - nākotnes formā - smiesies. Kad filmu skatīsies cita publika. - piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 11:45
-
:)
piekusu, ilgi shitik intensīvi nevar.:)
Un jāpstrādā arī. Ejam pusdienās? Man pusdienas laikā jābrauc uz Miera ielu un tad varētu uz Shanti..:) - piebilst
- Re: Filma, patiešām ir laba!
- 25.9.03 11:49
-
Ejam ar'. Es vispār vēl neesmu strādājusi, bet ēst jau gribās. Pasauc Vikingu, ka kas.
- piebilst