- 10.12.09 12:43
- Lai neviens neuztver personīgi, zinu, ka situācijas tiešām var būt ļoti dažādas, tomēr viena lieta, kas mani nebeidz pārsteigt, ir tas, cik daudz sieviešu Cibā lolo ļaunas vai, mazākais, nejaukas jūtas pret savām mātēm.
Upd. Gribu piebilst, ka neviena māte droši vien nav ideāla, bet vai iemesls tomēr neslēpjas drīzāk bērnu neiecietībā un egoismā, nespējā saprast un piedot. Kurlumā.
Pie puišiem to neesmu tik lielā mērā manījusi. Vai arī viņi par to vienkārši nerunā. - 119 rakstapiebildīšu
- 10.12.09 15:52
-
"briedums" imo ir arī spēja redzēt, kad otrs cilvēks ir nodarījis pāri negribēti un varbūt neapzināti.
Var būt gadījumi, kad māte ienīst bērnu, protams. Un ja tu par to runā, tad tur ir tiešām maz lietu par ko būt iecietīgam, fair enough.
Bet varu derēt, ka vairumā gadījumi tomēr ir tādi, kad māte "sačakarē bērnam lietas", domādama/gribēdama labu, vai vismaz kā fona lietu pati savai nesakārtotajai vai nelaimīgajai dzīvei. Sačakarēt pie tam var gana nopietni un bērns to apzinoties, protams, vaino māti, kas ir faktiski taisnība, bet praktiski tur nav jēgas nīst.
Jo ieraudzīt otra cilvēka ierobežotību un saprast to, ka tāds viņš ir, un ka neskatoties uz to, viņu var pieņemt, jo viņš ir gribējis kā labāk — vismaz apzināti; jā, to es sauktu par zināmu brieduma pazīmi. - piebilst
- 10.12.09 16:12
-
Pieņēmums, ka "visas mātes mīl savus bērnus" ir tikpat ideālistisks kā "visi bērni mīl savas mātes". Gadījumi, kad mātes savus bērnus piecieš, pacieš, uzskata par kļūdu un/vai ilgi cenšas iemīlēt, bet tā arī nespēj, ir daudz un dikti, ieskaitot gadījumus, kuros māte to neapzinās. Vnk ne tos ierakstus cibā/cālī lasi, ja vispār :)
- piebilst
- 10.12.09 17:27
-
nu jā, laikam nav mans lauciņš īsti, neesmu ne māte, ne meita, galu galā.
un es arī nerunāju par "visiem" nekurā kontekstā, manuprāt. ;) - piebilst