- 10.12.09 15:52
-
"briedums" imo ir arī spēja redzēt, kad otrs cilvēks ir nodarījis pāri negribēti un varbūt neapzināti.
Var būt gadījumi, kad māte ienīst bērnu, protams. Un ja tu par to runā, tad tur ir tiešām maz lietu par ko būt iecietīgam, fair enough.
Bet varu derēt, ka vairumā gadījumi tomēr ir tādi, kad māte "sačakarē bērnam lietas", domādama/gribēdama labu, vai vismaz kā fona lietu pati savai nesakārtotajai vai nelaimīgajai dzīvei. Sačakarēt pie tam var gana nopietni un bērns to apzinoties, protams, vaino māti, kas ir faktiski taisnība, bet praktiski tur nav jēgas nīst.
Jo ieraudzīt otra cilvēka ierobežotību un saprast to, ka tāds viņš ir, un ka neskatoties uz to, viņu var pieņemt, jo viņš ir gribējis kā labāk — vismaz apzināti; jā, to es sauktu par zināmu brieduma pazīmi.