- 12.12.08 00:43
- neesmu jau tikai godmanis, esmu pats savs slakteris arī - daru labāko, ko varu.
agrāk varbūt nesapratu, kur ir tā robeža, kad "labākais, ko var" kļūst nepietiekams.
jo pēc idejas taču - labākais, ko var - ir labākais, ko var,
tātad - vieta un ambīcijas. lai saglabātu tīru sirdsapziņu, jāatrod tā vieta, kurā labākais, ko vari, sakrīt ar labāko, ko no tevis var prasīt. - 5 rakstapiebildīšu
- 12.12.08 01:04
-
Un tāda vieta ir atrodama kapā. (Jo mēs vienmēr no sevīm prasīsim vairāk, nekā varam reāli paveikt).
- piebilst
- 12.12.08 01:09
-
Ford Madox Brown
sajutos stulba, jo nekā nesapratu
- piebilst
- 12.12.08 04:29
-
nu - kā lauku mehanizators finanšu ministra amatā. varbūt tiešām dara labāko, ko var, bet tas ir par maz. ir pārkāpta tā robeža, kurā "labākais, ko var" ir pietiekams. tipa, nemēģini celt akmeni, ko nevari nest. atrodi vietu, kur tavs pielietotais spēks (labākais ko vari) ir atbilstošs un nenodara nevienam ļaunu - ne citiem, ne pašam. (manā gadījumā - būtu palikusi pie saviem :podiem", nevis mēģinājusibiznesu spēlēt)
- piebilst
- 12.12.08 09:37
-
tik traki??
- piebilst
- 12.12.08 11:19
-
Ford Madox Brown
ā. man liekas, pasaulē ir ļoti maz cilvēku, kas tiešam no b/d līdz brieduma gadiem ietuz mērķi, pakāpeniski apgūstot visu nepieciešamo utml. Cilvēks dzivo un pēkšņi tiek iemests kaut kādā citā realitātē kā vonnegūta varoņi - marsiešu zooparkā. Un cenšas izdzīvot, cik labi prot.. sevišķi šitajās mūsu postpadomju valstīs tas ir raksturīgi - ka visi dara visu.
mani pirms laika trobelēja no dienas biznesa, gribēja lai es izklāstu mūsu afigenno biznesa plānu, es klausulē spurdzu un teicu, ka lai labāk pazvana pēc gadiem desmit, tad es varēšu nostaļģiski murmulēt par to "kā mēs tālajos 200ajos...", jo patlaban nav nekā tāda, ko es varētu stāstīt plašai publikai :D Nekā tāda pareiza un saprotama, galveni apzīmējumi ir ņuhs, čujs un "stulbie papīri". - piebilst