bet vajag, patiešām, vajag, saņemies! kaut vai lokālie kridziņi šur un tur. sāc kaut vai ar tiem.

vispār no tava ieraksta radās sajūta, ka jāapmeklē visas 3 salas, bet to nevatr paspēt... graužu nagus. jo neesmu arī no tiem, kam pietiek ar "atzīmēšanos" katrā vietā. velns, kā lai saplāno tās nieka 6 vai 7 diena, ja vismaz 2 no trām anonymousam jāpavadā pompejās vai tml.???

atvainojos par kļūdām, acis līp ciet.

jā, skriet pa galvu pa kaklu nudien nav jēgas. tad jau labāk atgriezties vēlreiz. nu, capri ir tāds kā must, jo tur tiešām ir ko redzēt, tik tūrisms to ir sačakarējis. procida - te pilnam priekam nepieciešams zināms avantūrisms. mēs ar kvkznu pa caurumu žogā izlīdām uz viena pusbrukuša tilta salas rietumos un nonācām vienā neapdzīvotā privātīpašumā, kas izvietojies uz atsevišķas bezvārda satelītsaliņas - lūk, šī ir viena no divām itālijas ceļojumos piedzīvotajām reizēm, kad šķiet piepildāmies sižets par garo pupu vai ielaišanos akā - pilnīga mistika ar aizaugušiem celiņiem, ērmotām ozolu audzēm, kuras apsēdušas efejas, lielāko savvaļā redzēto čūsku, pamestu muižu ar neiedomājami skaisti flīzētu vīna pagrabu un antīku eļļas spiedi + eremīta namiņš salas dienvidu ragā uz klints. es nezinu, vai tur tagad tā var tikt, un vai prāta darbs to te tā tagad ieteikt, bet mūsu tur aizveda viens suns. piesitās par draugu un tad tā kā vedināja doties viņam līdz. ierādīja caurumu žogā, kā arī takas uz tiltu, pēc tam uz muižu.
bet visādi citādi, man īpaši patika procidas miestu vakara dzīve, kad vecie iedzīvotāji paši uz krogiem neiet, bet iziet laukumos tusēties. vecie, spēlē kārtis, vecās pļāpā, bērni dzenā bumbu, bet vidējās paaudzes nav - tā visdržiāk sēž mājās pie TV.

tā šķiet, ka jāpavada viena nakts uz tās salas

aha, pie šī droši vien labāk izvēlēties kādu viesnīcu turpat galvenajā miestā netālu no ostas, ja jau tā palikšana ir tikai uz vienu nkati - gan krogu tur vairāk, gan arī tas krasts dažādiem pastaigu maršrutiem bagātāks. dzīve laukumos arī aktīvāka.
mēs toreiz palikām otrā salas galā, tiesa, nakšņojām 3 naktis. tāpēc varbūt arī bija vērts stiepties turp, kaut arī, ja tagad būtu tādas brīvdienas jāatkārto, droši vien censtos sameklēt kaut ko tuvāk ostai.
vakariņām forši jūras brīnumu krogi atrodami iekš marina corricella (zvejnieku ostiņa), blakus cietoksnim, salas austrumu raga dienvidu pusē, t.i. otrpus lielajai ostai, kurā pienāk pasažieru laivas. tur tā nokāpšana uz corricellu vien ir ko vērts (tik šauras ieliņas, un atklāti izkārtojumi, ka tā vien liekas, ka brien cauri miesta ļaužu mitekļiem), bet augstāk pilsētā, laukumā pie baznīcas noris miesta iedzīvotāju vakara dzīve, kuru ērti pavērot vai tajā iesaistīties ar kādu glāzi nesamudrīta aperitivo vai digestivo pirms vai pēc vakariņām laukumā esošajos bāros. no capri pieazzettas snobisma te nudien nav ne vēsts. visi tādi lāga darbaļaudis. tūristi parasti aizķeras iestādījumos pie lielās ostas.

Paldies, šito visu izdrukāsim un ņemism līdzi:)

vai cik skaisti!

mūsu labais suns šādi visu laiku skrēja pa priekšu, tad apstājās, paskatījās, vai nākam līdz, un turpināja. ja iekavējāmies, kaut kur vērodami skatus, tad nāca atkal tuvāk un gādīgi vedināja tālāk, pilnīga ērmots piedzīvojums:



un šādi izskatās procida no tās blakus esošās saliņas (iepriekšējā komentā kļūdījos, sacīdams, ka tai nav nosaukuma. atminējos, ka to sauc vivara) aiz zara redzama vieta, kur sākas pusbrukušais tilts starp abām salām.

es janvārī braukšu viena uz Venēciju uz pāris dienām, tad jautāšu Tev, italomānam, pēc padomiem, labi :)

aha. droši.

akdievs, cik neticami skaisti.

Tas sunītis ir vienkārši pāri visam:))))