vai cik skaisti!

mūsu labais suns šādi visu laiku skrēja pa priekšu, tad apstājās, paskatījās, vai nākam līdz, un turpināja. ja iekavējāmies, kaut kur vērodami skatus, tad nāca atkal tuvāk un gādīgi vedināja tālāk, pilnīga ērmots piedzīvojums:



un šādi izskatās procida no tās blakus esošās saliņas (iepriekšējā komentā kļūdījos, sacīdams, ka tai nav nosaukuma. atminējos, ka to sauc vivara) aiz zara redzama vieta, kur sākas pusbrukušais tilts starp abām salām.

es janvārī braukšu viena uz Venēciju uz pāris dienām, tad jautāšu Tev, italomānam, pēc padomiem, labi :)

aha. droši.

akdievs, cik neticami skaisti.

Tas sunītis ir vienkārši pāri visam:))))