- 21.9.08 22:14
- Pirms tam likās, ka nav nekāda iemesla vēlreiz skatīties Poškus Monotoniju, kura man vispār ļoti patika. Bet tagad, ar acs kaktiņu ievērtēju - nē, epizodes ir vienkārši spožas. Un tipāži. Un tuņķis .
- 6 rakstapiebildīšu
- 24.9.08 23:58
-
king
filams skaņa gan bija izcili nebaudāma vismaz kad tikko pa TV izrādīja. neuztvēru kādu 1/4 no dialogiem.
- piebilst
- 25.9.08 02:10
-
tas tāpēc, ka nebija jāsaprot.. Kad tu esi iedzērs 0,5-0,7- tu daudz filtrē, ja neskaita skaņas fonu? tas ir tas , ko nespēj norīt vecāki cilvēki- ei, dajoš dialogu! a dialoga ta nav. ir tikai mūsu ierastais troksnis. ko poškus perfekti parāda.
- piebilst
- 25.9.08 10:43
-
king
Šis nu ir gadījums, ka nesaskatu režisora "veiksmi" - tam nav nekāda sakara ar alkohola patēriņu, vēl jo vairāk, ja 2 mēnešus neesmu lietojis ko alkoholisku, nu kur man saprast šo ģeniālo piegājienu filmas veidošanā? Jeb varbūt filma bija mērķēta uz bezcerīgiem alkoholiķiem, kas vienīgie var saprast "savējo" ikdienu? Īsāk sakot, šķiet, ka kārtējo reizi par ģeniālu tiek pasludināts kaut kas tikai šauram lietotāju lokam saprotams, kamēr cilvēks no malas bez šīs "īpašās" izpratnes vienkārši saskata sūdu vai arī neko īpašu.
- piebilst
- 25.9.08 10:58
-
beidz, ne skatītājam jābūt dzērušam:)
bet citādi, protams, tev taisnība: filma IR par noteiktu sabiedrības slāni, pazīstu tādus ļoti daudzus, tomēr nedomāju, ka filma ir saprotama tikai šauram lokam. pirmkārt, visas filmas ir par kādu noteiktu slāni, loku, sauc kā gribi. Nevar jau taisīt filmu pa VISU. Tad sanāk, ka Tu prasi lai taisa par tādiem kā Tu? Bet varbūt tādi režisoru šoreiz neinteresēja, tēma bija cita, lauku meitene provincialās rīgas tusiņos. Un, manuprāt, intereseantāk arī skatītājam ir iepazīt kau ko citu, kas av viņa ikdiena.
Bet sakņa, jā tā bija tikai skaņa galvenokārt.Kā saundtreks. Tās sarunas kuras nevarēja saprast - tās nebija svarīgas. Mums bija jādzird tikai tās, ko mēs dzirdējām. - piebilst
- 25.9.08 11:27
-
king
Lūdzu nepārprast - kā reizi man ne īpaši gribētos skatīties filmas tikai par sev aktuālām tēmām / vidi. Bet lai arī noskatījos Monotoniju no sākuma līdz pat beigām, tā arī nesapratu par ko īsti ir šis mūvijs - tagad, kad Tu man paskaidro, ka tas bija skatījums uz lauku meitenes iedzīvošanos Rīgā, ok. Bet no filmas es to nesapratu un neuzķēru, jo nekad iepriekš ar šādu vidi, tik infantiliem dialogiem un ikdienas komunikāciju / saskarsmi (kaut vai epizodes ar tusiņiem) neesmu sastapies, vai arī esmu pamanījies veiksmīgi no tā visa izvairīties.
Vislabāk man tajā filmā patika Vara Piņķa tēlotais muzikants ar latgoļu akcentu, kurš beigās aizbrauc uz Īriju - tajā vismaz varēju saskatīt kaut kādu tēlu, personību. Bet par pārējiem man nekļuva skaidrs, līdz ar ko visa filma nu nekādi neradīja skaidrību un priekšstatu par kādas sabiedrības daļas ikdienu. - piebilst
- 25.9.08 11:54
-
Piņķis tiešām bija spilgts - un tā jau arī bija domāts - nolikt viņu kā pretstatu.
Tikai man gan šķiet, ka viņš nekur neaizbrauca, ka abi palika kopā.Varbūt atgriezās laukos:) Gribētos tā domāt. - piebilst