- 25.9.08 11:27
-
kingLūdzu nepārprast - kā reizi man ne īpaši gribētos skatīties filmas tikai par sev aktuālām tēmām / vidi. Bet lai arī noskatījos Monotoniju no sākuma līdz pat beigām, tā arī nesapratu par ko īsti ir šis mūvijs - tagad, kad Tu man paskaidro, ka tas bija skatījums uz lauku meitenes iedzīvošanos Rīgā, ok. Bet no filmas es to nesapratu un neuzķēru, jo nekad iepriekš ar šādu vidi, tik infantiliem dialogiem un ikdienas komunikāciju / saskarsmi (kaut vai epizodes ar tusiņiem) neesmu sastapies, vai arī esmu pamanījies veiksmīgi no tā visa izvairīties.
Vislabāk man tajā filmā patika Vara Piņķa tēlotais muzikants ar latgoļu akcentu, kurš beigās aizbrauc uz Īriju - tajā vismaz varēju saskatīt kaut kādu tēlu, personību. Bet par pārējiem man nekļuva skaidrs, līdz ar ko visa filma nu nekādi neradīja skaidrību un priekšstatu par kādas sabiedrības daļas ikdienu.