- 7.8.08 22:47
- Sen par prusakiem nav bijis ziņu. Šķiet, trešais ar nometa ādu. Bet, kā bij, tā paliek maziņš. Varbūt kaut kāda dzimumu atšķirība. Lielie ir ņipri un čiekurā turas kopā. Mazais tāds individuālists. Pa visu šo laiku tikai vienu lielo dabūju redzēt, ēdam plūmi. Bet nomiruši nav, tā ka gan jau visi kaut kad paēd. Kopš esmu puslīdz droša, ka daru visu iespējamo viņu labā, vairs nestresoju un, paceļot čiekuru, aplūkoju viņus parasti tikai reizi dienā. Ap brokastu laiku. Kad dzeru zāles.
- 8 rakstapiebildīšu
- 7.8.08 23:10
-
tev vajadzētu tagad palasīt metesona romānu par sarūkošo cilvēku ;) viņam arī tāpat vajadzēja uzmanību kā tiem prusakiem
- piebilst
- 7.8.08 23:12
-
vienkārši pēdējā grāmata, kas riktīgi patika, tāpēc atcerējos. lasīju un man likās, ka arī esmu tāds sarūkošais cilvēks. un te tu ar prusakiem :)
- piebilst
- 7.8.08 23:17
-
Do šu' to grāmatu. Es arī vienu izlasīju, palika laukos, kaut kāds Bukera laureāts, paprasi paulam, kā sauca. Man likās ļoti laba. Ā, sauca "Ceļš> (slikts nosaukums, protams, no pirksanas viedokļa), bet autoru tikpat neatceros.Paprasi Paulam. Sižets, ja atstātsa, vienkārši saušmīgs. Tāpēc nestāstīšu.
- piebilst
- 7.8.08 23:19
-
kaut kā jasarunā vai jānoliek kaut kur. vai jāienes :)
- piebilst
- 7.8.08 23:22
-
nu, ienes? ja neaizlidošu uz laukiem r'īt, tad varētu ienest vai satikties kaut kur. ja man vēl būs spēka.
- piebilst
- 7.8.08 23:59
-
ok. būšu tuvumā došu ziņu.
- piebilst
- 8.8.08 09:18
-
Es jau gribēju jautāt, kā prusakiem klājas. Zini, es par viņiem dažreiz domāju. Iztēlojos, kā viņi dzīvo čiekurā, kā ēd zemenes pusi vai plūmi. Gaidu, kad Tu par viņiem ki pastāstīsi. Dīvaini, ka var tā pieķerties svešiem, nekad neredzētiem prusakiem. Viņi tagad dzīvo manā galvā.
- piebilst
- 9.8.08 20:17
-
;) Jā, jocīgi gan - arī tas, ka es pati esmu viņiem pieķērusies, ir jocīgi.
- piebilst