tas ir šausmīgi, kad tā notiek, man tā ir bijis - tieši tais reizēs, kad kaismīgi kaut ko rakstu, rakstu, un tad ta sajūta ir briesmīga :)

man gan parasti laba sajūta no tā, īpaši ja izdeg garais un negatīvais.

Vovo.

jā, tas parādās pēcāk, bet uzreiz tā sajūta ir tik izmisīga!

Mhm. Bet Dieviņš nav Mazais Bērns. Varbūt ne velti mani apstādināja:)

Mēs arī aizbēgām pāris dziesmas pēc PV uznāciena. Arī redzēju n-tās lietas, kam piekasīties, sākot ar skaņu, baltajiem tērpiem uz baltā fona, beidzot ar neorganizētību & lažojošajiem operatoriem.
Bet tad es sevi norāju, ka atkal jau redzu tikai slikto, tad pievēru acis & atsevišķos brīžos pat parāva saviļņojums ar kamolu kaklā.

nu var droši teikt, ka Jūs neko no koncerta neredzējāt! :)

tagad skatos Liepiņa dziesmu ciklu pa TV, ir fantastiski

Jā, varbūt vajadzēja vairāk pacietības un iecietības. Man vienmēr pietrūkst. Lai gan - iespējams, ka pa TV ir labāk, nekā uz vietas.
Vai arī iejutušies, iesiluši. Un dziesmas labākas.

Tikko jau pie sevis ieraxtīju - ka varbūt arī labāk ir pa TV. Jo te skaņa, atšķrībā no estrādes, tomēr ir stereo, nevis mono[nē, nu var jau gadīties, ka viņi tomēr tumbas ir sačiņījuši arī uz vietas]. turklāt redzēt var vairāk :)

Tas ir kur - pie sevis?

savā žurnālā :)

Jā, iespējams.

opijs tautai

es nepretend;eju uz kulturoga pozīciju, bet nu mani pie tās sērdienīšu dziemsas paķēra, ka sapratu jāiet mājās- vai tiešām, vai tiešām - neko labāku nevar- un vēl tā sērdieņu dziesma ! vājš koncerts manuprāt !un vienīgais, ka patikās bija Kaupers un Auri

auļi nevis auri.