Gadās arī tā -
cilvēks paņem tavu dvēseli
izkopē gabalu un
lieto
vakaros pie tējas
rītos uz sviestmaizes
pusdienās pievieno mērcei
pavasaros kopā ar zāli
iesēj pilsētas parkos
kaut kur starp
sasprēgājuša asfalta
plaisām, bet
rudeņos iesāla kopā ar
gailenēm sīkām un ziemā
cep pīrāgos mazliet sīkstos
gadās arī tā - cilvēks paņem
un lieto
to, kas nav piesiets
laikam jāpiesien


Bet sniegs redzams vairs tikai mežā un lauki dzelteni un vītoli sarkani, bet jūra vēl ledū.

maya

PS
Zinu, ka tas nav koments par tēmu un tomēr šodien līdz asarām sapinos strīdā par tēmu, ko cilvēki domā, sakot, ka mīl. Man apgalvoja, ka tas esot vienīgi un tikai žests.
Kāda Tava versija?

Žests? Vai arī tad, ja saka, ka nīst - tas ir tikai žests? Varbūt arī sitiens pa seju ir žests? Un skūpsts?...
Bet es nezinu, ka ir mīlestība, tāpēc man nevaicā. Jo mana versija ir - sāpes. Man šķiet, naidā cilvēki nekad nenodara viens otram tādas sāpes kā mīlestībā. Pret naidu mums ir bruņas, pret mīlestību - nē.

Arī skūpsts esot žests, tā pat kā vārdi.

Nu jā ..izklausījās, ka dzīvojam no viena žesta līdz otram. Bet lai nu paliek.

Ja pārstātu lietot visus vārdus, kuru jēga nav nosakāma, pieņemu , ka iestātos jauks klusums. Un beidzot varētu kaut ko saklausīt.


maya

Sorre

Nav par ko :(
Kas nav žests? Asaras?

Viss laikam atkarīgs no vērotāja pozīcijas un retorikas spējām.

Bet, manuprāt, nav. Tā pat kā viss pārējais, kas ir ārpus pozas un konvencijas par komunikācijas veidu.
Un viss, kas ir dzīvs, ir ārpus žestiem.
maya

Es jau teiktu, ka sitiens ir žests, un skūpsts arī.
Bet ja es saku, ka mīlu, tad tas ir kas vairāk. Jo es to nekad neteikšu, ja tā nedomāšu. Bet sist un skūpstīt (ne visos veidos) varu tāpat, lai gan attieksmes paušana tā būs.

tas ir loti individuaali. es to saku tad, ja esmu pilniibaa par to paarliecinaata un taa domaaju. zjests tas nenoliedzami ir. taa kaa cilveeki ir loti dazjaadi, tad ar sho zjestu var saprast daudz ko. gan "es tevi miilu", gan "es tevi nemiilu, bet ja tu man taa pasaki, nu ok, es ar pateikshu", gan arii "kraties taalaak!"

sakot es tevi miilu, var domaat jebko, ieskaitot to, ko saka :)

vārdi ir svarīgi? tad jau žesti ir svarīgāki :) žestos cilvēks nemelo (palasiet tikai kādu grāmatiņu par ķermeņa valodu).

ja nop, tad - tāpat kā cilvēks nevar pateikt patiesību ("izteikta doma ir meli", vienmēr aizmirstu autoru, bet bija kāds krievs ;)), tāpat arī cilvēks nevar samelot; mans viedoklis, un vispār. honeybee vēl joprojām nikna :))))

Pirms pāris dienām redzēju filmu. Šķiet, ka saucās "Noķeriet mani, ja varat". Nezinkāpēc prātā palikušas divas lietas - teiciens "Mēs ticam tikai tam, ko saka" un doma, ka kaut kāda tur amerikāņu futbola komanda uzvar tādēļ, ka viņiem ir svītrainas formas. Vārdi ir šādas svītrainas formas, kuras novērš uzmanību no tā, kas aiz tiem. Bet vienalga uzvar tas, kuram šī forma pieder. Jo viņam pieder arī ticība.
Vārdi nav nekas un tajā pašā laikā tie ir gandrīz viss.

Un žestus var ļoti veiksmīgi iestudēt.

maya

Šovakar taisos iet uz to filmu. Kā vispār patika?

Mazliet par garu, vietām garlaicīgi, bet vispār - jautri! :))Nav tā sliktākā vakara pavadīšanas iespēja.

Maya

izkopējot no šārīta sarunas

vīriešiem ir svarīgi, kas ir zem drēbēm,
sievietēm, kas uz ķermeņa

Piedod, mīļais, var jau birdnāt vārdus vārdu pēc, tā pat ir diezgan saistoša nodarbība, bet šīs nu ir pilnīgas muļķība:)

formāli - muļķības, tāpat, kā mulķības tas, ka sievietēm ir vajadzīgi tie vīrieši, kam ir daudz naudas .. bet apakšā ir kautkāda motivācija .. un baidos daudzos gadījumos tā nav zudusi.

(tas iepriekšējais nebija par tēmu, vienkārši manas asociācijas)

publicēti citāti no privātajām vēstulēm - no sākuma nepatīkami un aizvainojoši, vēlāk nācās ar to samierināties, bet rakstīt labāk :)

žesti, formāli sveicieni un ziemassvētku kartiņas - ir labas lietas civilizācijā .. tas ir kā brīdis, kurā var pietuvoties vai nepietuvoties, tā ir kā izvēle, kā pieklājība, kur pieklājība ir cita distances respektēšana.

tas nu tā, mīļā :)