Un "mājās" ir nets. Beidzot varu rakstīt ar garumzīmēm un pie sava skaistā pc. Tas nekādu lielo prieku nesagādā, jo jau otro dienu mani moka mazas nejaukas sāpītes - kaut kāds zobs izdomāja, ka grib redzēt, kas notiek mutē, un nu spraucas ārā. Eh! Esmu uzsilusi ēdot zupu. Visu laiku bija vēsi, īpaši uzturoties 1.stāvā. Starp citu, zupu es taisīju pati savām mazajām rociņām. Ja neskaita 5.klases mājturības stundu, es nekad nebiju taisījusi zupu! Un sanāca lieliska - vistas un dārzeņu zupa.
Šodien nekur nav jāiet, nekas nav jādara. Izlasīju Brokastis Tifanijā un stāstus, kas tur bija klāt. Nu tā, nekas dižs. Vismaz ātri lasījās.
Izdomāju, ka jāizmazgā drēbes. Laikam labāk nevajadzēja :D Tā veļasmašīna ir šausmīga. Es ilgojos pēc savas mīļās, jaukās mašīnas, man pat pietrūkst kā tā saka - veļa ir izmazgājusies un lūku var atvērt. :D Tas bija kaitinoši, bet tagad es to gribētu dzirdēt. Vismaz būtu droša, ka manām drēbēm nekas nenotiks. Ehh... nāksies vēl vairāk mazgāt ar rokām, jo es tiešām neuzticos tai velna mašīnai. Un nav kur izkārt... Šausmas! Es ilgojos arī pēc savām ābelēm, kuru pavēnī varēja jauki izkārt drēbes uz savilktajām auklām. Mmm.. Laikam jābeidz gausties un jāiegādājas vienreiz lietojamās drēbes :D
Nu ja. Ar to arī beigšu. Varen mājsaimniecisks ierakstiņš!
P.S. Man ir sajūta, ka kāds izmanto manus virtuves sūkļus savu trauku mazgāšanai! Tīrā nelietība!