Rasa, ejot pa pļavu, izskatās kā mītiska meža meitene.

Eleonora ir klusa un maiga, un mirdzoša.

Johans ir augstu, ciets, bet ļoti silts.

Dačuks ir bite.

Abiem pārīšiem apkārt virmo kaut kas no trausli maigā divatnes noslēpuma.

Kalvis nakts peldē nodauza mazo pirkstiņu, bet tik un tā staigā pārlaimīgi smaidīgs.

Jānītis ir brīnisķīgs balamute.

Jurģis dalās pieredzē, ka vispār jau vārītas upes gliemenes neesot sevišķi garšīgas, bet principā ēst šamās varot. Savukārt kāpuri ir tīri tā nekas + barojoši (proteīns). Viens gan reiz esot bijis baigi eļlains (varbūt arī nedaudz indīgs). (Kāpuri taču ēd tikai koku, tātad faktiski liela atsķirība starp koku un kāpuru nepastāv.) Viņš ir ļoti vienkāršs un tieši tikpat neizzināms.

Sānu sajūtas, siltumsajūtas, rokas, kurās ieķerties, atšķirīgās sadotās plaukstas. Klusēšanas, dziedāšanas, smiekli.

Un no rīta, kad saullēkts no miglas plīvuriem ārā kūņojas ... ek. Kā vispār kaut kas tik skaists ir iespējams.

Neticēju, ka tā var mainīties. Mieru iedot. Interesi klausīties. Acis paļāvīgākas un siltumu nepieprasošāku. To, ka nav vairs, ar ko sevi plosīt, vai vismaz tā vecā, tik pazīstamā, vairs nav. Maiga tīkamība un garšīgs pasaulīgums.

"ja tu vari, lūdzu, piedod
ka es neizplauku sen"

(Johans)

Bet cilvēki avoti ir.
Es savu galvu uz skujām lieku.
Es padzeros un zinu -
Tos nevar iegūt.

Tos nevar iztukšot.
Tie ir tik dzidri un tīri.
Tajos ir jūlija mākoņi
Un izkusuši sniega vīri.

...

(I. Z.)

Triviālā patiesība par dikto grūtumu, kad otram grūti, un nezini, kā palīdzēt. Jo šķēres pie rokām pieaugušas, jo paša par daudz un samežģītu, lai izkāptu, kaut uz brīdi, patiesi, jo pat siltums varbūt ir mākslīgs. Bail ir tādos brīžos - no sevis.
Un pat tad, kad ir daudz un ņirb, un apdveš, bez domām un rēķina, viegli - ir bīstami. Jo varbūt tas viss ir manipulācija, manipulācija un ņemšana.

Tā diezgan vienkārši esmu ar to dzīvojusi līdz šim. Un pēkšņi viss tik sarežģīti izrādās.

Ļoti uzmanīgi ar to, ko apgalvo uzsvērti un bieži, citus un sevi pārliecinot. Visdrīzāk tā nav taisnība.

Šodien bija skaista krusa. Un ievas zied. Un lietutiņš tik smalki smaržīgs. Un tramvajā vienam vīrietim pa jaku rāpoja maza, melna skudriņa, viņš neredzēja - varbūt labi, ka neredzēja, būtu vēl dusmīgi nospiedis.

Ek, baigs siltumnīcas stāds esmu izaugusi. Gribas kaut kur kādā vagā iesēsties un normālu raupjumu atcerēties, citādi pirksti, pa klaviatūrām dancojot, pavisam pārsmalki caurspīdīgi gļetni sāk kļūt.

Daina: (spēlējas) Kāpēc tu sev čību velc nost?
Es: (pār monitora malu) Tu man tikko uzsēdināji virsū savu lāci un viņu novilki.
Daina: (turpina spēlēties savā nodabā. pēc laiciņa ar spēļulāča ķepām nobaksta no pēdas arī otru. lietišķi) Lācis tev čību novilka ... Neko darīt.

- (garāmejot) Meitenīt, jums palīdzēt saģērbties?
- (velkot pāri džemperi, nomēra ar ilgu skatienu un ļooti apmierināti pasmaida) Mm.... (pretējās nozīmes intonācija) Nē, paldies.
- (pasmīn, dodas tālāk, pussolī apstājas) Un izģērbties?
- (nopauzē un pasmaida sevišķi tīksmīgi) Ē... laikam šoreiz nē.

Tomēr sasodīti forši būt sievietei.

Lai gan koķetērija ir viens, bet ir jau arī - tas otrs. Arī ne personiski silts, bet ļoti dziļi nopietns. Arhetipisks, nez? Ak, un ir dažas tādas dejas, kuru dēļ ir vērts dzīvot :)))

Ne tikai tāpēc, ka panēsāties greznumu gribas. Liekas, ka pašai savējo necik nav. Vismaz derīgu tādu. Un pliks pa pasauli jau arī neskraidīsi. Lai gan, mimikrēt no vienas un kontrastēt no otras, tātad ir, ar ko. Vismaz pielipināt uz to brīdi.

Interesantas lietas var sevī pārbaudīt, kad tāds sīks un neatlaidīgs visu laiku tinas apkārt, prasa uzmanību, jauc kārtību un ar saviem nemitīgajiem jautājumiem un uzbāzībām neļauj domāt tik Ļoti Svarīgās domas un nodarboties ar Ļoti Svarīgajām muļķībām. Kas ir tas, kas tur ik pa brīdim nokaitinās. "Netraucē", "klusiņām spēlējies", "es tagad strādāju".
Dikti jau to uzmanību vajag tādam mazam. I to silto, i garāmejošo, i dusmīgo, nekad nav par daudz. Dadzītis. No malas gan laikam tā īsti nevar, tur vajag kādu, kas visu laiku blakus. Vismaz to kādu laiku. Drošajai piesaistei, heh.
Bet tie spogulīši gan ir mulsinoši.