---
dialogi 
8th-Aug-2007 01:05 pm
- Man vienkārši pietrūkst enerģijas.
- Bet viņu nevar dabūt no ārienes.
- Tur jau tā lieta.
- Un tomēr tu viņu gribi nozagt, es taču zinu, tā gan, tā gan...
...
- Es esmu vāja.
- Tu esi ļoti stipra. Sievietes vispār ir daudz stiprākas par vīriešiem. Un tik skaista, kad koncentrējies, tur pilnīgi nomirt var.
- Ai, man ir cita konsistence.
- Tāda ūdenszāles, jā jā. Bet abām lietām ir jābūt mūzikā, ļāvīgumam un cietībai. Un ritms visu laiku ir jātur. Ritms ir visam apakšā.
Comments 
9th-Aug-2007 03:46 am
Es brīžiem domāju - kas tā ir par pasauli, kurā tu mīti? Nekad neizlaižot šo realitāti no acīm, taču spējot tai nekad pilnīgi nepieskarties.
11th-Aug-2007 12:52 am
Šizofrēniska :D Mistificēta. Apdvēseļota. Iztēlotu smaržu piesūcināta. Tāda.
Tur ir liela daļa (varbūt lielākā) nespējas vai drīzāk nevēlēšanās pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir. Patīkamāk skatīties caur krāsainiem stikliņiem. Lai gan ej nu zini, "kāda". Notiek jau visādas īstas un nepiedēvētas Savādības un Neparastības bez visām brillēm. Vai varbūt tieši viņu dēļ, nez.
12th-Aug-2007 11:54 am
Pēdējā laikā ir noticis tik daudz kā no iekšienes saēdoša, tik daudz kā tāda, kas atņem iespēju elpot, ne tik daudz ar plaušām, kā ar dvēseli, ka neko es nevēlos tik ļoti, kā pazust no šīs pasaules, neredzēt un nedzirdēt visu to, kā divi no tiem trim pērtiķiem, un tad, nu, tad jau var arī nerunāt, kā tas trešais. Pazust, vienalga, kādā virzienā. Un, izlasot to, ko tu raksti, to gribas vēl vairāk; domas par patvērumu, kaut iluzoru, taču ne mazāk vajadzīgu.
This page was loaded Jun 25th 2018, 2:59 am GMT.