April 2008

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   
Powered by Sviesta Ciba

Autobuss

Šorīt trolejbuss aizbrauca gar degunu, kamēr es stāvēju sarkanās luksafora gaismas gūstā ielas pretējā pusē. Un tieši tad, kad biju apņēmusies beigt kavēšanu un ierasties uz darbu laicīgi. Steidzos uz citu pieturu, lai noķertu autobusu, kas kursē nedaudz biežāk man vēlamajā virzienā. Un atklal... skriešus. Autobusa durvis aizvērās ātrāk, nekā nokļuvu pie mērķa. Tajā brīdī pār mani nāca pēkšņa atziņa, ka visa mana dzīve līdzinās auļošanai aiz autobusa... Lai kā es nesteigtos, kaut kas nemitīgi izslīd no plaukstas. Paradoksāla sajūta – tik skumja atziņa tk bezgala skaistā dienā. Zied ķirši.

Apr. 14th, 2008 at 09:02 pm | | lido doma

Comments

Jau zied?
Manā dārzā tikai krokusi ir uzziedējuši, bet tik ļoti ilgojos pēc ziedošās ābeles un ķiršiem. Pietrūkst tā gaišuma un smaržu.

Uz visu vienlaikus paspēt jau vienmēr nevar.
Posted by [info]verners on Apr. 14th, 2008 at 10:05 pm | | Thread | Reply
Pie mums šodien saplauka... tāpēc jau tā smeldze. Pēc visa, vienlaikus un vienmēr...
Posted by [info]sisterofgod on Apr. 14th, 2008 at 11:18 pm | | Parent | Reply
tā skriešana mani vienmēr padara traku... dzīve ir palikusi daudz ātrāka un straujāka, visu laiku kaut kur ir jāpaspēj, kaut kur ir jātiek, un mums atliek tikai steigties, bet tad pienāk brīdis un tu domā, nafig... Uz kurieni? Pēc kā? Un atbildes paliek kaut kur... Un tādos brīžos man gribas prom no civilizācijas!
Bet dienas tagad ir tik skaistas...
Posted by [info]plauksta on Apr. 16th, 2008 at 08:55 pm | | Thread | Reply
pilnībā Tev piekrītu!!! Vien jautājums, vai dzīve ir palikusi ātrāka, vai arī mēs paši to pasteidzinām, uzliekot sev visādus spriedzi izraisošus aizspriedumus. Bet tā jau ir - reizēm pārņem pat dusmas un bezspēks - kā tad, kad deguna priekšā autobusa durvis aizveras un tu aizelsies paliec uz ietves. ;)Nu, bet gan jau būs labi. Dienas kļūst arvien garākas
Posted by [info]sisterofgod on Apr. 16th, 2008 at 11:43 pm | | Parent | Thread | Reply
Jā, Tev taisnība, paši sev uzliekam šos iemauktus un traucam tālāk... Gandrīz vai ar asarām acīs klausījos, kā mamma man stāstīja par koncertu, uz kuru viņa bija. Varbūt esi dzirdējusi par pianistu Vestardu Šimkusu? Viņa teica, ka viņš spēlēja kā esot citā pasaulē. Viņš ikdienā nelieto mobilos telefonus, datoru, dzīvo laukos un slauc savas kaziņas, protams, ne gluži ikdienā, tikai tad, kad ir mājās, bet viņš tad nedzīvo tādā steigā... Bet tad atkal es domāju, ka nu nevaru visu mest pie malas un dzīvot laukos, tas nav tik vienkārši, bet tad kā dzīvot tajā pilsētu, burzmu, steigu, nervozitātes, emocīju pārblīvējumu trakumā?
Posted by [info]plauksta on Apr. 18th, 2008 at 11:29 pm | | Parent | Reply