Starp debesīm un zemi

Šorīt trolejbuss aizbrauca gar degunu, kamēr es stāvēju sarkanās luksafora gaismas gūstā ielas pretējā pusē. Un tieši tad, kad biju apņēmusies beigt kavēšanu un ierasties uz darbu laicīgi. Steidzos uz citu pieturu, lai noķertu autobusu, kas kursē nedaudz biežāk man vēlamajā virzienā. Un atklal... skriešus. Autobusa durvis aizvērās ātrāk, nekā nokļuvu pie mērķa. Tajā brīdī pār mani nāca pēkšņa atziņa, ka visa mana dzīve līdzinās auļošanai aiz autobusa... Lai kā es nesteigtos, kaut kas nemitīgi izslīd no plaukstas. Paradoksāla sajūta – tik skumja atziņa tk bezgala skaistā dienā. Zied ķirši.