April 2008

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   
Powered by Sviesta Ciba

Autobuss

Šorīt trolejbuss aizbrauca gar degunu, kamēr es stāvēju sarkanās luksafora gaismas gūstā ielas pretējā pusē. Un tieši tad, kad biju apņēmusies beigt kavēšanu un ierasties uz darbu laicīgi. Steidzos uz citu pieturu, lai noķertu autobusu, kas kursē nedaudz biežāk man vēlamajā virzienā. Un atklal... skriešus. Autobusa durvis aizvērās ātrāk, nekā nokļuvu pie mērķa. Tajā brīdī pār mani nāca pēkšņa atziņa, ka visa mana dzīve līdzinās auļošanai aiz autobusa... Lai kā es nesteigtos, kaut kas nemitīgi izslīd no plaukstas. Paradoksāla sajūta – tik skumja atziņa tk bezgala skaistā dienā. Zied ķirši.

Apr. 14th, 2008 at 09:02 pm | | lido doma

Comments

Jā, Tev taisnība, paši sev uzliekam šos iemauktus un traucam tālāk... Gandrīz vai ar asarām acīs klausījos, kā mamma man stāstīja par koncertu, uz kuru viņa bija. Varbūt esi dzirdējusi par pianistu Vestardu Šimkusu? Viņa teica, ka viņš spēlēja kā esot citā pasaulē. Viņš ikdienā nelieto mobilos telefonus, datoru, dzīvo laukos un slauc savas kaziņas, protams, ne gluži ikdienā, tikai tad, kad ir mājās, bet viņš tad nedzīvo tādā steigā... Bet tad atkal es domāju, ka nu nevaru visu mest pie malas un dzīvot laukos, tas nav tik vienkārši, bet tad kā dzīvot tajā pilsētu, burzmu, steigu, nervozitātes, emocīju pārblīvējumu trakumā?
Posted by [info]plauksta on Apr. 18th, 2008 at 11:29 pm | | Parent | Reply