draugi naktī ņem nost alu un met pret asfaltu, bijušās mīlas čukst glaimus, kolas korķītis sola laimi (vēl vienu kolu ha). man, lūdzu, šādi un ne citādāk, varbūt vēl daudzreiz trakāk, es gribu salauzt sevi pa gabaliem un salikt kopā pilnīgi jaunu.

vakardienas koncertā bija daudz pārīšu, meitenes ar priecīgām acīm, tad dejoju mētelī, tad visu nakti pīpēju svešas cigaretes un nesarunājos, nepieklājīga, fuj, viens zēns pie bāra teica, ka esmu tukša un es teicu paldies, man prieks ka to tik labi var saskatīt, es jau tā vien rādos pasaulītei. atnācu mājās piecos no rīta, paskatījos spogulī, man nav tādas acis. Šorīt Edgars atsūtīja trīs dziesmas kartāgas, domāju ka varbūt pat nebūs jāiet uz veikalu pēc vīna.

uz avotu ielu ved paģiru autobuss
jākāpj ārā paģiru pieturā
jāiet paģiru pagalmā
jākāpj uz paģiru stāvu
jāiet iekšā paģiru dzīvoklī
jāiet uz paģiru istabu
jālien paģiru gultā
kurā guļ paģiraina meitene
kurai jābrauc uz ziepniekalnu pie mammas
bet nāk vēmiens

čuk čuk mazie, vakar bijām uz koncertiņu vefiņā totaldobžītē. No sākuma nedaudz apmaldījāmies, bet pēc tam viss gāja kalnup. redzējām daudzus efektu pedāļus. pēc tam bija lieliska improvizācija ar dīdžeju Rihardo Brikou$ky, Gandžonu, Krievu pianistu un lirisku zēnu Zeļģi, kā arī piespēlēja kaķis no japānas. kaut gan ārā bija baigais černis, sēdējām un smējāmies, ar laiku palika arvien aukstāk pateicoties liegajiem vēja pieskārieniem. Andžonis bija diezgan īvl un reizēm mūzikas intensitātes pieaugums sakrita ar vēja liego pieskārienu intensitāti. Rolšteinam ļoti patika kaķis no japānas, kaut gan viņš tad vēl nebija atnācis. pēc tam gājām pie biedra ēst sēņu - kotlešu zupu. pirms tam sadzērāmies upeņu sulu, bet vēl pirms tam Avenīti. Avenīte bija baigais gāzējs (šņabis, aveņu liķieris, greifrūtu sula, trīs vienādās daļās vidēja izmēra glāzītē). diemžēl ārpagalmu neredzējām, jo bija tumšs. pēc tam gājām pretī antīkai pirtij un spēlējām galda spēles. no rīta ēdām iecienītu grilburgeru, kas bija ļoti karsts, bet jānītim iesmērēja aukstu kebabu, toties kartpelīši bija karsti. par spīti kebebam, jānis nopirka koliņu sev un madarai p. pēc tam skatījāmies baby got back, kamēr biedrs taisīja čemodānus. tagad kolektīvi rakstam šo postiņu un tūlīt brauksim peldēties uz dzintariem. Minčukiņam ļoti patīk novaja valna, man arī patīk jaunais vilnis, piemēram, dzeltenie pastnieki. neiztiekam arī bez smagas košanas.

man ir wow cik bail no emocionālas intimitātes. tapēc es guļu ar maukām un kretīniem, jo es zinu ka tiem no manis neko nevajadzēs. un ja nu pēkšņi savajagās tad man ir - wow, nevar taču tā būt, viņam taču arī ir bail, this must be so wrong un nenoticu.

extra говно
un vispār tā vienmēr ir bijis.