draugi naktī ņem nost alu un met pret asfaltu, bijušās mīlas čukst glaimus, kolas korķītis sola laimi (vēl vienu kolu ha). man, lūdzu, šādi un ne citādāk, varbūt vēl daudzreiz trakāk, es gribu salauzt sevi pa gabaliem un salikt kopā pilnīgi jaunu.

vakar biju franco franco koncertā iekš rīga radio, pasludinu to par šīgada labāko koncertu. punkts.

vakardienas koncertā bija daudz pārīšu, meitenes ar priecīgām acīm, tad dejoju mētelī, tad visu nakti pīpēju svešas cigaretes un nesarunājos, nepieklājīga, fuj, viens zēns pie bāra teica, ka esmu tukša un es teicu paldies, man prieks ka to tik labi var saskatīt, es jau tā vien rādos pasaulītei. atnācu mājās piecos no rīta, paskatījos spogulī, man nav tādas acis. Šorīt Edgars atsūtīja trīs dziesmas kartāgas, domāju ka varbūt pat nebūs jāiet uz veikalu pēc vīna.

es gribu nonākt kādā tumšā vietā uz brīdi, kur ir trokšņains un ass gaiss. citādi mostos naktī no krampjiem kājās, gribas kapāt sev rokas, skrāpēt plecus.

pietrūkst fizisku sāpju. varbūt jānokrīt pa trepēm?
haha