kaut kādā pēcziemassvētku un pirmsjaunāgada bezmiega naktī es biju izdomājusi lielisku ierakstu par kopdzīvi, biksēm un vispār. protams, neko nepierakstīju un tagad dažas dižas rindas ir mūžam zudušas, bet vispār tur bija par to, ka man un filipam ir aptuveni vienāds gurnu apkārtmērs un kāju garums, un pilnīgi vienādas melnas bikses. lai tās atšķirtu visādos tumšos brīžos filips savām biksēm pieliek ķēdi, tādu kas savieno jostas turamo ļecku ar maku, un ievelk tajās brūnu jostu, manām biksēm, savukārt, ir poga ar bruļiku vidū. jāpiebilst ka mums nav arī strādājoša veļas mašīna, kas manāmi pamazina tīro/netīro drēbju standartu. tad nu lūk, vienreiz filips vakarā izlēma ka melnās bikses nu ir gana netīras un atbrīvoja tās no visiem pribambasiem, savukārt, es, ejot čučēt, brīvu roku visas savas parpaliņas nometu turpat blakus. nākamajā rītā izrādījās, ka bikses tomēr ir gana tīras, lai tās uzvilktu vēl vienu dienu, bet rīta agrumā filipa roka un acs nokļūdījās un es paliku bez biksēm. savukārt filips visu dienu nostaigāja ar bruļiku paslēptu zem brūnās ādas jostas, pašā vēdera viducī - taisni pa vidu starp nabu un pimpi.