Astotā no astoņām vaimanām ir veltīta uzvaras sajūtai, kad tu, cilvēks, kā tāds Rokijs esi uzdrāzies augšā pa kāpnēm un ne reizes nepaklupis, un vī, kvī, tu lēkā pa kāpņu laukumu, un klerki aiz durvīm gaida, kad tas āksts aizvāksies, lai var mierīgi iziet pa durvīm, un apsargs izliekas, ka neko neredz, jo it kā jau nekas, nu, lēkā sasvīdis teftelis, nu, it kā nav tāda administratīva pārkāpuma.
Karoč, esmu šai dzīves gadā pievaimanājis Cibu vairāk nekā pagājušajā un, kopš Kolumbs atklāja Kolumbāriju jeb Amēriku, īstiem vīriem vairs nav, kur lāgā spēkus likt, visi dižie darbi izdarīti, atliek pildīt Cibas serveri ar baitiem.
Also, piektdiena.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}