Mana otrā no astoņām vaimanām raksta pati sevi - nolādētais fuckin sniegs, ellē ar sniegu, nemīlu neko kas no sniega un ar sniegu, un sniegam un visus citus locījumus.
Kamēr Latvijā nebūs brīv šaut lāčus un tie lopi nebūs attapuši, ka no cilvēka vajag ļoti baidīties un bēgt prom, nevis otrādi, es mežā ne pušplēstu kāju nesperšu.
Sevišķi tagad, kad jamiem sen bija jāguļ, a šie apkārt vazājas.