Man patīk tās oligarhu sarunas. Prātīgi cilvēki normāli runā par lietu. Viss ir skaidrs, saprotams, mērķtiecīgs, pārdomāts. Nekādas vāvuļošanas un muldēšanas riņķī un apkārt.
Vienkāršība ir nevis bļaģos un pizģecos, bet vienkāršība ir tieši un atklāti formulētos mērķos un uzdevumos.
Nevis pļurkstēt par kaut kādiem idejāliem un vērtībām, un rūpi par tautu un politisko atbildību, kad visiem ir skaidrs, ka pļurkstētājam un 9/10 no auditorijas uz tiem idejāliem ir uzspļaut no sešpadsmitā stāva, ka rūpe par tautu tiek turēta tik daudz, lai rūpētāju nenolinčotu, bet politiskās atbildības nav, nebija un nebūs.
Es jau ar par bļaģiem neko neteicu. Tik to, ka uzreiz patīkami paklausīties tādu skaidru runu, kur viss po poņaķijam, nevis tur visādus ''ū..ē... nu redziet, šis ir komplicēts jautājums, kura risināšanai jāpieiet kompleksi''.