Sat, Sep. 17th, 2016, 08:50 am

Palasīju cibas sarunu par dievu. Saruna kā jau saruna. Neatbildēšana uz uzdotajiem jautājumiem, atbildēšana uz neuzdotajiem, toties iedomātajiem, piesiešanās vārdiem un apsaukāšanās. Man liekas, par dievu labāk runāt personīgā sarunā, nevis internetā un drukātā tekstā. Lasītais teksts galvās atskan pašu balsī un intonācijās, tāda saruna ir vēl vairāk saruna ar sevi pašu, nekā saruna parastā, ar skaņu un attēlu, un 3d.
 Leave a comment | 26 comments

Sat, Sep. 17th, 2016, 12:06 pm
[info]hedera

Tā jau ir. Kad uzzināju, ka pat budistu vēsturē ir bijuši militāri konflikti reliģisku iemeslu dēļ, es arī jautāju: ja šitie nevar, tad kurš vēl?
Parent - Thread - Reply

Sat, Sep. 17th, 2016, 12:16 pm
[info]unpy

Ai, budisma vēsturē(un pat ne tik ļoti vēsturē) ir lērums dažādu tumšo lappušu, ir arī tādas(piemēram, slavenais brīdis Japānas vēsturē, kad budismu padarīja par oficiālo valsts reliģiju ar iedzīvotāju obligāto pierakstu kādā no tempļiem un grēksūdzēm!), kas ir diezgan salīdzināmas ar visnotaļ nešpetniem viduslaikiem katoļu eiropās.
Parent - Reply

Sat, Sep. 17th, 2016, 12:24 pm
[info]unpy

+, ja mani atmiņa neviļ, tad viena no cienījamā Dalailamas spilgtākajām atmiņām ir par to, kā viens klosteris gājis izplintēt blakusklosteri par nepareizu viedokli :) Lamaisms gan ir tāds dikti aizdomīgs, bet vistomēr budisms skaitās:))
Parent - Reply

Sat, Sep. 17th, 2016, 12:34 pm
[info]sirdna

Rodas sajūta, ka reliģija nedefinē cilvēku.
Parent - Reply