Esmu pilnībā apģērbts, pagaidām. Sākumā nodomāju, ka viņš ir Jehovas liecinieks un gribēs stāties ar mani ilgā monologā, kuru pats nodēvēs par sarunu, bet, par laimi, tas nenotika.
Pieņemu, ka puisis bija patoloģiski dievbijīgs oder nostrādājis kaut kādus sūdus un mācītājs viņam grēku izpirkšanai ir piespriedis uzdot šo jautājumu 20 nejaušiem garāmgājējiem.
Vai arī, ieraudzījis pa ietvi bezmērķīgi klumpačojam pussabrukušu cilvēka parodiju bez mazākās cerības un dzīvesprieka sakumpušajā stāvā, viņš apžēlojās un izdarīja mājienu, ka nav tik traki, jo pastāv iedomu objekts, par kuru varu fantazēt, ka tas izjūt pret mani simpātijas.